Ministru kabineta izdotie "Prostitūcijas ierobežošanas noteikumi" aizliedz ar prostitūciju nodarboties personām, kurām nav veselības kartes. Taču pagājušajā gadā VEC saņēmis tikai vienu pieprasījumu no ārstiem vai ārstniecības iestādēm šādas veidlapas izsniegšanai.
Līdz 2009.gada beigām par šo veselības karšu izsniegšanu atbildēja tagad reorganizētā Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūra, taču ne VEC, ne Veselības ministrijā (VM) nevarēja sniegt informāciju par to, cik veselības karšu personām, kas nodarbojas ar prostitūciju, ārsti pieprasījuši iepriekšējos gados.
Ādas un seksuāli transmisīvo slimību klīniskā centra pārstāve Dace Galviņa pastāstīja, ka sievietes ar šādām veselības kartēm patiešām uz pārbaudēm nāk. "Nākt jau nāk, arī atkārtoti. Kā nu kurš - cits regulāri, cits ne," viņa sacīja.
Tomēr esot praktiski neiespējami izsekot, cik šādu veselības karšu ir apritē, jo katrs dermatologs un venerologs tās uzskaita un izsniedz atsevišķi, bet kopējas statistikas nav.
Galviņa arī piebilda, ka individuāli strādājošām prostitūtām veselības kartes neviens īpaši nekontrolē, tik daudz, cik policijas pārbaudēs, tādēļ pilnīgi iespējams, ka visām to nemaz nav.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
