Pērn Korupcijas uztveres indekss Latvijā nav uzlabojies
Foto: F64

Globālās pretkorupcijas koalīcijas "Transparency International" veidotajā Korupcijas uztveres indeksā 2018. gadā Latvijas pozīcijas nav uzlabojušās, liecina organizācijas publicētā informācija.

Pērn Latvijai indeksā piešķirti 58 punkti, kas mūsu valstij devuši 41.vietu 180 vērtēto valstu vidū. Arī 2017. gadā Latvijai indeksā bija 58 punkti, kas togad deva 40. vietu, 2016. gadā - 57 punkti un 44.vieta, bet 2015.gadā - 56 punkti. "Transparency International" partneri Latvijā "Delna" bija izvirzījuši mērķi, lai 2020. gadā Latvija indeksā sasniegtu vismaz 70 punktus.

Pērn Latvijas rādītājs indeksā bijis tāds pat kā Spānijai un Gruzijai.

"Delna" uzskata, ka jaunākie rezultāti liecina par Latvijas nespēju panākt progresu cīņā ar korupciju un ir nopietns signāls un izaicinājums jaunajai valdībai. Indeksu veidojošo datu analīze rādot, ka progresa trūkums joprojām ir tiesībaizsardzības iestāžu kapacitātē atklāt un iztiesāt korupcijas lietas, kurās iesaistītas amatpersonas. Pēdējos gados Latvijā ir sāktas krimināllietas par kukuļdošanu, tirgošanos ar ietekmi, nelikumīgu partiju finansēšanu un nelegāli iegūtu līdzekļu legalizāciju, bet tās vēl nav iztiesātas, līdz ar to sodu sistēma nemazina nesodāmības izjūtu, vērtē "Delna".

Politiskās korupcijas novērtējums 2018. gadā Latvijā esot nedaudz pasliktinājies, bet pirmajos četros mēnešos biznesa sektora pārstāvju novērtējumā Latvijā mazinājusies kukuļošanas tendence.

Jaunā valdība kā mērķi deklarējusi panākt Baltijas valstīs zemāko korupcijas līmeni. Lai šos mērķus sasniegtu, "Delna" iesaka īstenot visaptverošus pasākumus korupcijas apkarošanai, tajā skaitā stiprināt valsts iestāžu iekšējā godaprāta un kontroles sistēmas, lai radītu korupcijai nelabvēlīgu augsni.

"Delna" vēl šogad aicina valdību stiprināt tiesībaizsardzības institūciju izmeklēšanas un kriminālvajāšanas spējas, lai sekmētu lielo korupcijas shēmu atklāšanu un iztiesāšanu, nodrošināt kvalitatīvas un efektīvas trauksmes celšanas sistēmas ieviešanu līdz ar Trauksmes celšanas likuma stāšanos spēkā, pieņemt lobēšanas atklātības regulējumu un ieviest lobēšanas reģistru, palielināt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām un nodrošināt atbalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām un neatkarīgiem medijiem.

Nākamajos četros gados "Delna" un domnīca "Providus" aicina Saeimu ieviest "10 soļu plānu" - informācijas atklātība, mazināta naudas ietekme uz politiku, publiskā sektora godprātība (integrity) un ētika, pārdomāta, konsekventa valsts personālpolitika, valsts iepirkumu sistēmas uzlabojumi, novērstas valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības problēmas, darboties spējīgi institucionāli risinājumi cīņai ar korupciju, atbalsts kvalitatīvu lēmumu pieņemšanai publiskajā sektorā, kā arī atbalsts sabiedriskajai kontrolei pār publisko sektoru, efektīvāka, godīgāka, profesionālāka tiesu vara, trauksmes cēlēju aizsardzības stiprināšana.

Arī pērn Korupcijas uztveres indeksā Latvija atpalika no kaimiņvalstīm Igaunijas un Lietuvas. Lietuva indeksā novērtēta tikai par punktu augstāk, savukārt Igaunija ieguvusi 73 punktus, kas valstij reitingā devuši 18. vietu un tā izcelta kā viena no valstīm ar pozitīvu izaugsmi. Salīdzinoši, piemēram, Krievija indeksā ir tikai 138. vietā ar 28 punktiem. Šogad Latviju indeksā apsteigušas Čehija un Kipra.

Indeksā pirmo vietu ieņem Dānija - 88 punkti, tai seko Jaunzēlande - 87 punkti, bet trešo vietu dala Somija, Zviedrija, Šveice un Singapūra - 85 punkti, savukārt 180 valstu tabulu noslēdz Somālija - 10 punkti, Sīrija un Dienvidsudāna - 13 punkti. Eiropas Savienības valstu vidējais rādītājs ir 65 punkti.

2018.gada indeksā vairāk nekā divas trešdaļas valstu saņēma mazāk nekā 50 punktus, vidējais punktu skaits bija 43. Ņemot vērā, ka dažādas demokrātiskās institūcijas un normas šobrīd pasaulē ir apdraudētas, "Transparency International" analizēja saistību starp korupciju un globālās demokrātijas tendencēm. Rezultāti rādot, ka korupcija publiskajā sektorā var veicināt demokrātisko institūciju un vērtību vājināšanos.

Analīze atklājusi saistību starp korupciju un demokrātijas līmeni. Pilnīgas demokrātijas (full democracies) Korupcijas uztveres indeksā saņem vidēji 75 punktus, nepilnīgas demokrātijas (flawed democracies) - 49 punktus, hibrīdrežīmi ar autokrātijas elementiem - 35 punktus, bet autokrātiski režīmi - tikai 30 punktus. Valstis ar augstiem korupcijas rādītājiem arī esot bīstamas politiskajai opozīcijai. Praktiski visas valstis, kurās notikušas valdības pasūtītas vai atbalstītas politiskās slepkavības, novērtētas kā ļoti korumpētas.

Kā norāda "Sabiedrība par atklātību "Delna"", korupcijas uztveres indekss ir visplašāk lietotais korupcijas līmeņa indikators pasaulē. Tas summē dažādu avotu datus, kas atspoguļo uzņēmēju un ekspertu korupcijas līmeņa uztveri valsts pārvaldē. Valstīm tiek piešķirti punkti skalā no 0 līdz 100, kur 0 nozīmē, ka valstī ir augsta korupcija, bet 100, ka korupcija ir zema. ''Transparency International'' korupcijas uztveres indeksu nosaka kopš 1995. gada. Latvija vērtēto valstu vidū iekļauta kopš 1998. gada.

Source

LETA

Tags

Delna Korupcija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form