Pētījums: 16% Latvijā patērētā alkohola veido nereģistrētais vai nelegālais alkohols  (19)

Nereģistrētā alkohola apritē ir iesaistījušies aptuveni 23% iedzīvotāju. Gandrīz puse - 43% - nereģistrētā absolūtā alkohola tiek iegādāts "točkās", savukārt iedzīvotāju pašu importētais un pašbrūvētais alkohols veido aptuveni vienādus tirgus segmentus jeb 21%, bet 15% nereģistrētā alkohola tiek iegādāts no draugiem vai paziņām. Tas nozīmē, ka, realizējot ļoti efektīvu alkohola politiku un kontroli, labākajā gadījumā ir iespējams tikai neliels nelegālā alkohola samazinājums valstī, secināts pētījumā.

Pētījumā dati arī liecina, ka 15% iedzīvotāju pēdējā gada laikā kaut reizi ir iegādājušies kādu no alkoholiskiem dzērieniem nakts laikā, turklāt visbiežāk alkohols tiek pirkts diennakts pārtikas veikalos un kafejnīcās līdzņemšanai, bet trešdaļā gadījumu - nelegālās tirdzniecības vietās. Rīgā pēc plkst.22 pēdējā gada laikā alkoholu pircis katrs piektais iedzīvotājs, nereti samaksājot uzcenojumu par alkohola iegādi nakts laikā.

Pētījuma autori uzskata, ka Latvijā ir nepieciešams ieviest regulāru un sistemātisku alkohola patēriņa monitoringu, kā arī lemt par regulāru alkohola akcīzes nodokļa pārskatīšanu vienu reizi pusgadā. Tāpat vajadzētu izvērtēt alkohola akcīzes nodokļa ieņēmumu vai tā daļas novirzīšanu veselības aprūpes budžetam.

Vienlaikus ir būtiska stingra, sistemātiska alkohola tirdzniecības kontrole laikā pēc plkst.22, jo šāds ierobežojums alkohola tirdzniecībai ir efektīvs instruments riskanta alkohola patēriņa mazināšanai, ja tā īstenošana kontrolēta. Tāpat ir nepieciešams lemt par alkohola tirdzniecības vietu skaita mazināšanu, izsniegto alkohola tirdzniecības licenču skaitu piesaistot iedzīvotāju skaitam apdzīvotā vietā, secināts pētījumā.

Nereģistrētā alkohola tirgus valstī aprēķināts, balstoties uz iedzīvotāju gada laikā izdzerto absolūtā alkohola daudzumu un pieņemot, ka iedzīvotāji neveido nereģistrētā alkohola uzkrājumus. Nereģistrētā alkohola rādītājs - 16% - ir zemāks nekā alkohola industrijas aprēķinātie 38%, tomēr ir zinātniski pamatotāks, jo iegūts, veicot plaša apjoma reprezentatīvu iedzīvotāju pētījumu, uzsver pētījuma autori.

Pētījumā "Atkarību izraisošo vielu lietošana iedzīvotāju vidū 2011" kopumā tika aptaujāti 4500 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 64 gadiem visā Latvijas teritorijā, veidojot reprezentatīvu Latvijas iedzīvotāju izlasi.

Kā ziņots, iepriekšējā gada laikā jebkādus alkoholiskos dzērienus vismaz vienu reizi lietojuši 85% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 64 gadiem.

Alkohola lietošana pasaulē ir viens no galvenajiem riska faktoriem, kas negatīvi ietekmē iedzīvotāju veselību. Aprēķināts, ka aptuveni 53 miljoni eiropiešu nelieto alkoholu, taču 58 miljoni ir tādu, kas alkoholu lieto pārmērīgi, no kuriem aptuveni 23 miljoni slimo ar alkohola atkarību. Alkohols kā toksīns kaitē organismam kopumā, norādīts Veselības ministrijas (VM) mājaslapā.