Ik gadu mācības sistemātiski kavē arvien vairāk skolēnu, pieaug nesekmīgo, kā arī to skolēnu skaits, kas neieskaitītā vērtējuma dēļ paliek uz otru gadu vai pamatskolu beidz vien ar liecību.
Tas secināts "Baltic Institute of Social Sciences" veiktajā pētījumā "Pamatizglītības apguve: skolēnu atbiršana un problēmas risinājumi".

Salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm Latvijā kopumā ir vairāk jauniešu, kas līdz 24 gadu vecumam ir ieguvuši vien pamatizglītību. Latvijā tie ir 19%, Igaunijā - 13,2%, bet Lietuvā - 10,3%.

Pētījuma rezultāti atklāj, ka daļa šādu bērnu ir no nepilnām vai daudzbērnu ģimenēm. Šiem jauniešiem trūkst vecāku emocionālā atbalsta, tas bieži saistās ar ģimenes finansiālajām grūtībām un laika trūkumu. Nereti šo jauniešu vecāki veic mazkvalificētu un maz apmaksātu darbu un arī paši jaunieši ir strādājuši algotu darbu.

Skola šiem jauniešiem galvenokārt asociējas ar vietu, kur satikt draugus un labi pavadīt laiku. Savukārt mācīšanās kontekstā tā pārsvarā saistās ar mācīšanās grūtībām un konfliktiem ar skolotājiem.

Skolu, pašvaldību un citu institūciju darbs ar atskaitīšanas riskam pakļautajiem bērniem un atskaitītajiem skolēniem balstās uz pašiniciatīvu, lai gan pārsvarā problēmas diagnosticēšana ir novēlota un tiktāl samilzusi, ka ar ierastu pedagoģisko darbu nav vairs risināma. Pētnieki norāda arī uz skolas un izglītības sistēmas trūkumiem, kas negatīvi ietekmē skolēnu integrāciju izglītības sistēmā un veicina to atbiršanu no skolas.

Pētījuma mērķis ir sekmēt nodarbinātības un sociālās integrācijas politikas pilnveidošanu, lai tā nodrošinātu mazizglītoto jauniešu piesaisti izglītībai, palielinātu mazizglītoto jauniešu vēlmi celt savu konkurētspēju darba tirgū, motivētu profesionālā ceļa izvēli un mazinātu sociālo atstumtību un bezdarbu viņu vidū, aģentūru LETA informēja "Baltic Institute of Social Sciences" projektu vadītāja - pētniece Iveta Bebriša.

Pētījuma laikā tika meklētas atbildes uz jautājumiem - kādi faktori veicina skolēnu atbiršanu no pamatskolas, kādi izglītības sistēmas aspekti veicina skolēnu lēmumu ilgstoši kavēt mācības un pamest skolu, kas pašlaik tiek darīts atbiršanas riskam pakļauto bērnu un atbirušo skolēnu integrācijai izglītības sistēmā, kā dažādas institūcijas iesaistās problēmas risināšanā, kādi šķēršļi rodas darbā ar atskaitīšanas riskam pakļautajiem bērniem un atbirušajiem skolēniem un kā efektīvāk panākt skolēnu atskaitīšanas sarukšanu.

Pētījums veikts no 2006. gada novembra līdz 2007. gada augustam.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!