Vairāk nekā 70% iedzīvotāju nosoda ceļmalu piemēslotājus, šādu rīcību pielīdzinot vandālismam un huligānismam, portālu "Delfi" informēja Cūkmena sekretāre Ginta Bormane.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

A/s "Latvijas valsts meži" un tīru mežu aizstāvis Cūkmens veikuši aptauju, lai noskaidrotu cilvēku attieksmi pret mēslotājiem.

Aptauja liecina, ka tikai viena trešā daļa aptaujāto nekad nav izmetuši atkritumus pa braucošas automašīnas logu, jo viņiem šāda rīcība šķiet nepieņemama. Turpretī gandrīz puse respondentu atzīst, ka kaut reizi dzīvē paši vai viņu draugi ir šādi rīkojušies. Visbiežāk pa logu tiek izmesti papīri, maisiņi, dzērienu pudeles un citi atkritumi.

Lai arī pret ceļmalu piemēslošanu daudzi izturas ļoti nosodoši, tomēr lielāka cieņa un rūpes sabiedrībā valda par mežiem. Vairāk nekā 70% aptaujāto atzīst, ka nemēslo mežā un, ja arī ir gadījies kaut ko izmest, tad tie bijuši atkritumi, kas dabā sadalās, piemēram, banāna miza vai ābola serde. "Tas liecina, ka cilvēki, sekojot Cūkmena piemēram un atbalstot viņa īstenotās aktivitātes, kļuvuši saudzīgāki pret vidi," norāda Bormane.

Vairāk nekā puse jeb 54% iedzīvotāju ceļmalās ir redzējuši lielos atkritumu maisus vai savā piemājas konteinerā atraduši svešus atkritumus, taču nevienu mēslotāju aiz rokas noķert nav izdevies. Turklāt aptuveni 14% iedzīvotāju esot zināmas pat konkrētas ceļmalas, kur cilvēki speciāli ved savus sadzīves atkritumus.

Lai cīnītos pret ceļmalu un mežu piemēslošanu, lielākā daļa aptaujāto būtu gatavi paši iesaistīties dažādās aktivitātēs, piemēram, piedalīties talkās un sakopt piemēslotās vietas, secināts pēc aptaujas. Gandrīz trešdaļa ir gatavi iesaistīties mēslotāju ķeršanā, fiksējot pārkāpumus un Cūkmena policijai iesūtot fotogrāfijas un video, kuros redzami vides piesārņotāji.

Kaut arī mežu un ceļmalu piemēslošana visbiežāk tiek salīdzināta ar huligānismu, vandālismu, tomēr liela daļa sabiedrības nav gatavi paši vērsties pret ceļmalu piemēslotājiem. Piemēram, redzot, ka tiek piedrazota daba, tikai 25% aptaujāto aizrāda mēslotājiem un palūdz atkritumus savākt. Turklāt tikai retais pats ir gatavs savākt izmestos atkritumus un iemest tos konteineros.

Savukārt par sodu, kas piespriežams ceļmalu piemēslotājiem, iedzīvotāju domas dalās. Puse aptaujāto kā efektīvāko sodu, kas atturētu no dabas piesārņošanas, uzskata piespiedu sabiedriskos darbus, sakopjot mežus un ceļmalas. Savukārt pārējie 50% aptaujāto kā labāko veidu cīņai ar dabas piemēslotājiem min naudas sodu. Patlaban saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu par mēslošanu dabā var piešķirt 50 latu līdz 500 latu lielu sodu, taču liela daļa respondentu uzskata, ka līdzšinējais sods ir pārāk mazs un to varētu paaugstināt līdz pat 1000 latu.

"Savukārt gandrīz katrs piektais ir pārliecināts, ka efektīvākais sods būtu nogādāt mēslotāju mājās atkritumus un izmest tos viņu gultā," stāsta Bormane.

Aptaujāti vairāk kā tūkstoš cilvēku no visiem Latvijas reģioniem.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form