Pētījums: dzimstības rādītājus Latvijā būtiski ietekmējusi ekonomiskā situācija un ģimenes modeļa maiņa
Foto: F64

Uz dzimstības rādītājiem Latvijā laika posmā no 2003. līdz 2011.gadam būtisku ietekmi atstājusi ekonomiskā situācija un ģimenes modeļa maiņa, secināts pētījumā "Latvijas iedzīvotāju reproduktīvā veselība".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Galvenie faktori, kas ietekmē dzimstību, ir ekonomiskā situācija un pieauguša nedrošības sajūta par ienākumiem un darba saglabāšanu nākotnē. Raugoties uz dzimstības tendencēm visā Baltijā, ekonomiskās krīzes skartais periods vissmagāko kritumu iezīmē tieši Latvijas dzimstības rādītājos, secināts pētījumā.

Vidējais bērnu skaits, kas varētu piedzimt sievietei reproduktīvajā vecumā, 1990.gadā visās trīs Baltijas valstīs bija vienāds - 2,1 bērns. Pagājušajā gadā Latvijā šis rādītājs bija samazinājies līdz 1,18 bērniem.

Atšķirīgas tendences visu trīs valstu rādītājos vērojamas otrajā neatkarības desmitgadē, jo tika īstenotas atšķirīgas ģimenes un demogrāfijas politikas. Igaunijā patlaban ir augstākā dzimstība, kas nav saistīta ar stabilākām laulībām, jo tur novērojams augstākais ārpus laulības dzimušo bērnu īpatsvars Baltijas valstīs. 2009.gadā Igaunijā ārpus laulības dzimušo bērnu īpatsvars bija 59,2%, Latvijā - 43,5%, Lietuvā - 27,9%.

Igaunijā un Lietuvā ir izdevies izvairīties no 2008.gadā sākušās ekonomiskās lejupslīdes ietekmes uz dzimstības rādītājiem, kas liecina par valsts atbalsta lielo nozīmi uz dzimstību. Latvijā kopš krīzes sākuma dzimstības līmenis ir samazinājies.

Latvijā dzimstības kāpums un reģistrēto laulību rādītāju pieauguma periods sakrīt ar konsekventas ģimenes politikas sākšanu - valsts ģimenes pabalsta, bērna kopšanas un vēlāk vecāku pabalsta palielināšanu. Pētījumā uzsvērts, ka vienlaikus šis periods saistīts ar demogrāfiskiem faktoriem: reproduktīvā vecuma grupā ienāk daudzskaitlīgā 20.gadsimta 80.gadu dzimstības sprādzienā dzimušo jauniešu paaudze. Visticamāk, abi šie faktori kopā ir ietekmējuši gan dzimstības, gan reģistrēto laulību rādītājus. Ekonomiskā lejupslīde kopš 2008 gada rāda, ka ģimenes politika nav bijusi pietiekami elastīga, lai saglabātu demogrāfiskās situācijas uzlabošanas pozitīvās tendences, teikts pētījumā.

Latvijā vērojamas pārmaiņas, kas saistītas ar ģimenes un mājsaimniecības struktūras maiņu. Latvijā ir augsts neprecēto cilvēku īpatsvars - 40% vīriešu un 31% sieviešu vecumā no 25 līdz 49 gadiem nav precējušies.

2010.gadā 44,1% bērnu dzimuši ārlaulībā. Salīdzinot ar 2003.gada aptauju, respondentu vidū ievērojami samazinājusies to aptaujāto proporcija, kas atzīmējuši, ka dzīvo laulībā, bet palielinājies nereģistrētā kopdzīvē un cita veida mājsaimniecībās dzīvojošu respondentu īpatsvars.

Raksturojot partnerattiecības, pētījuma autori norāda, ka pieaug pirmo reizi laulībā stājušos vidējais vecums. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, kopš 1990.gada visu laulībā stājušos vidējais vecums pieaudzis par aptuveni pieciem gadiem. Pērn tas bija 34,1 gadi vīriešiem un 31,4 gadi sievietēm.

Latvijā ir Eiropas Savienībā (ES) trešais zemākais vidējais sievietes vecums, kad piedzimst bērns. Salīdzinoši ilgākā reproduktīvā vecuma periodā sievietes neizvēlas dzemdēt vairāk bērnu, secināts pētījumā.

Pētījuma laikā veikto jauniešu fokusa grupu diskusiju un interviju dalībnieki, apspriežot ģimenes lomu, formulēja divējādus viedokļus. Tie abu dzimumu pētījuma dalībnieki, kas nākotnē vēlējās ģimeni un bērnus, pauda uzskatu, ka stabilas attiecības, darbu un bērnus varētu plānot vidēji pēc 26 gadu vecuma. Lielākā daļa jauniešu ģimeni neplānoja un uzskatīja, ka to varēs darīt, ja tāda vēlme radīsies.

"No vienas puses, diskusijas jaunieši atzina vēlmi pēc attiecībām, atbalsta, stabilitātes, bet no otras - nevēlējās uzņemties ilgstošas saistības, bērnu radīšanu un audzināšanu uzskata par apgrūtinājumu jeb "krustu"," secināts pētījumā.

Pētījuma autori uzskata, ka valstij un pašvaldībām jānodrošina ģeogrāfiski un finansiāli pieejami atbalsta pasākumi bērnu pieskatīšanai. Ir jāpārskata un jāveido jaunajiem vecākiem draudzīga darba likumdošana, ņemot vērā Eiropas valstu labākās prakses piemērus.

Pētnieki rekomendē nodrošināt vienlīdzīgas iespējas bērniem, kuri dzimuši gan reģistrētās, gan nereģistrētās partnerattiecībās.

Pētījuma "Latvijas iedzīvotāju reproduktīvā veselība" autore ir Latvijas Universitātes docente Aivita Putniņa. Pētījums īstenots ar Pasaules Veselības organizācijas, Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas, Eiropas Kontracepcijas asociācijas finansējumu un biedrības "Papardes zieds" piesaistīto līdzekļu palīdzību.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form