Pirmo reizi kopš patērētāju optimisma mērīšanas uzsākšanas patērētāju optimisms nokrities zem 50% rādītāja, kas liecina, ka patēriņš kļūs daudz pārdomātāks, liecina kompānijas "Data Serviss" veiktais pētījums.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
"Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāju negatīvie priekšstati par nākotnes attīstības scenāriju dominē pār pozitīvajiem," skaidroja "Data serviss" valdes priekšsēdētājs Gatis Bolinskis.

Straujo optimisma rādītāju kritumu radījuši trīs pamata faktoru kritumi - cilvēku priekšstats, ka Latvijas uzņēmējdarbības vide drīzāk pasliktināsies, būs grūtāk atrast darbu un drīzāk samazināsies ienākumi, sacīja Bolinskis.

"Latvijā izveidojusies identiska situācija kā Lielbritānijā un ASV, kad optimismu sāk noteikt pārliecība par paša spēkiem un varēšanu," sacīja Bolinskis. "Faktiski tas nozīmē, ka neprātīgais patēriņš ir beidzies, jo cilvēki arvien mazāk cer, ka viņu situācija uzlabosies tāpēc, ka viss aug un griežas."

Patēriņš kļūs daudz racionālāks un pārdomātāks, no kā iegūs tie uzņēmumi, kuri piedāvā funkcionālas lietas, produktus un pakalpojumus par adekvātu cenu, taču samazināsies to produktu patēriņš, kas balstīts uz principu "visi tā dara", sacīja Bolinskis, kā piemērus minot automašīnu, modes preču, modernākās sadzīves tehnikas iegādi.

Optimisma indekss ir daļa no patērētāja noskaņojuma indeksa, kas tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem ekonomikas indikatoriem. Tas norāda, cik labi ekonomika attīstās un kādas ir tās nākotnes prognozes, sacīja Bolinskis. "ASV Centrālā banka, nosakot procentu likmes, ņem vērā arī patērētāju noskaņojuma indeksu."

"Ja centrālā banka likmes samazina - ir vieglāk aizņemties, kas veicina patēriņu un pārliecību par nākotnes perspektīvām, savukārt straujš optimisma pieaugums var izraisīt augstāku inflāciju, kura tiek kavēta, palielinot refinansēšanas procentu likmes," skaidroja Bolinskis, norādot, ka "šādai paaugstināšanai mēs bijām liecinieki pēdējo trīs gadu laikā Latvijā".

Savukārt SIA "Eventus Partners" asociētais direktors Raimonds Dauksts uzskata, ka patērētāju optimisms ir subjektīvs aspekts, kuru būtiski ietekmē masu medijos paustā informācija.

"Tā kā katru dienu tiek dzirdētas ziņas par aizvien pieaugošo inflāciju un sagaidāmo ekonomikas piezemēšanos, patērētāju attieksmes maiņa nav vērtējama kā pārsteigums, bet gan kā neizbēgams ekonomiskās izaugsmes tempu samazināšanās indikators," sacīja Dauksts.

Samazinoties patērētāju optimismam attiecībā uz sagaidāmajiem nākotnes ieņēmumiem, kritīsies dažādu luksusa preču, kā arī citu ievērojamu pirkumu, kas pārsniedz viena pircēja mēnešalgas apmēru, apjoms, uzskata Dauksts.

Nekustamā īpašuma tirgū un ar to saistītajās nozarēs jau tagad ir iezīmējusies krīze, un kā nākamās nozares sekos jaunu automašīnu un mēbeļu tirdzniecība, tūrisms un viesnīcas, restorāni, kafejnīcas, prognozē Dauksts.

Arī degvielas tirgotāja AS "Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Riekstiņš piekrīt, ka tuvāko mēnešu laikā pirkumi kļūs pārdomātāki un cilvēku ekonomiskās gaidas - piezemētākas. Cilvēki būs spiesti kritiski novērtēt savu ekonomisko stabilitāti, impulsīvus pirkumus nomainot pret racionāliem.

Riekstiņš gan norāda, ka "šobrīd esam interesantā fāzē - vērojot cilvēku iepirkšanās drudzi, sagaidot gadu miju, šķiet, ka nekas par šo rādītāju patiesumu neliecina, tāpēc jautājumu par optimisma kritumu rekomendēju uzdot pēc mēneša".

Šādā ekonomiskās nedrošības posmā visātrāk cietīs uzņēmēji, kas nodarbojas ar apģērbu, apavu, transportlīdzekļu un sadzīves tehnikas tirdzniecību jeb uzņēmēji, kas netirgo pirmās nepieciešamības preces.

Savukārt, analizējot patērētāju optimisma krituma ietekmi uz degvielas nozari, Riekstiņš uzskata, ka atteikšanās no transportlīdzekļa izmantošanas ikdienā būtu viens no galējiem lēmumiem.

Ņemot vērā starppilsētu sabiedriskā transporta pieejamību, kā arī Rīgas sabiedriskā transporta kustību, cilvēki tik drīz nebūs psiholoģiski gatavi atteikties no savām ērtībām un komforta, ko sniedz personīgais auto, uzskata Riekstiņš.

"Es nenoliedzu, ka degvielas pārdošanas apjomi varētu kristies tieši privātpersonu vidū, taču straujš degvielas patēriņa kritums būtu vērojams, ja Latviju skartu nopietna, ar starptautisko tirgu saistīta ekonomiskā krīze, kura masveidā veicinātu uzņēmēju bankrotu," sacīja Riekstiņš, norādot, ka "tik pesimistiskas prognozes gan viņam nav".

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form