Līdzīga tendence bijusi arī citās Baltijas valstīs, taču procentuālais samazinājums bijis mazāks. Lietuvā darbinieku skaits ir samazināts 53% uzņēmumu, bet Igaunijā - 48%.
Mēneša un gada kopējā alga šogad Latvijā samazinājusies vidēji attiecīgi par 1,3% un 1,4%, tiem pašiem darbiniekiem veicot līdzīgus pienākumus kā gadu iepriekš. Lietuvā samazinājums mēneša un gada kopējai algai ir 0,3%, savukārt Igaunijā mēneša kopējā alga ir pieaugusi par 0,7%, bet gada kopējā alga par 0,1%. Pērn Latvijas uzņēmēji prognozēja 3% algu kritumu 2010.gadā, Lietuvas uzņēmēji uzskatīja, ka darba algas paliks nemainīgas, bet Igaunijā 2010.gadā paredzēja 1,2% kāpumu.
Igaunijas uzņēmumu vadītāji prognozē, ka atalgojums 2011.gadā pieaugs par nepilniem 2%. Līdzīgās domās ir arī Latvijas uzņēmēji. Savukārt Lietuvas uzņēmēji prognozē jau 3% darba algu pieaugumu 2011.gadā.
"Baltijas valstu uzņēmumos veiktās strukturālās izmaiņas ļāva izvairīties no radikālāka algu samazinājuma kā varēja gaidīt, ņemot vērā kopējās ekonomiskās attīstības tendences. Tā Lietuvā un Latvijā algas piedzīvoja salīdzinoši nelielu vidējo kritumu, bet Igaunijā tās saglabājās vidēji iepriekšējo gadu līmenī," pētījuma rezultātus komentē "Fontes grupas" vecākā konsultante Inese Kamarūte. Viņa norāda, ka Baltijas darba tirgū iezīmējas jauna problēma, kuras iemesls ir ilglaicīgs strukturālais bezdarbs. "Tas var atstāt destruktīvus postījumus, jo kvalificēts personāls strukturālā bezdarba dēļ zaudē savas iemaņas vai aizbrauc peļņā uz citām valstīm. Turpretī darba devēji sagaida, ka līdz ar būtisku bez darba esošu cilvēku skaitu par mazāku algu varēs pieņemt darbā labāku speciālistus," saka Kamarūte.
"Fontes" 2010.gada pētījumā apskatīja vairāk nekā 600 uzņēmumus Baltijas valstīs, kuros kopā nodarbināti vairāk par 100 000 cilvēku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
