Foto: LETA

Tikai 2% jauniešu savu nākotnes profesiju izvēlējušies divus līdz trīs gadus pirms stāšanās augstskolā, liecina Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) un pētījuma centra SKDS kopīgi veiktā pētījuma rezultāti.

Kā informēja RSU Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Edijs Šauers, pētījumā arī noskaidrots, ka lielākā daļa - 30% - topošo studentu lēmumu pieņēmuši pēdējo divu trīs mēnešu laikā pirms stāšanās augstskolā, bet 13% - lēmumu pieņēmuši pēdējā pusgada laikā. Savukārt 17% jaunieši, kas plāno studēt pirmā līmeņa augstākajā izglītībā, lēmumu par studiju virzienu pieņem, vien saņemot informāciju par uzņemšanas rezultātiem.

Līdzīgi rādītāji konstatēti, analizējot studentu nodomus par studijām maģistratūrā. Vien 5% studentu jau divus līdz trīs gadus iepriekš zina, ka studēs maģistratūrā. Lielākā daļa no viņiem lēmumu par maģistratūru pieņem pēdējo mēnešu laikā pirms uzņemšanas sākšanās - 25%, bet 19% - pēdējā pusgada laikā.

"Jauniešiem izvēle par nākotnes profesiju un augstskolu, kurā to apgūt, būtu jāizdara, jau stājoties vidusskolā, jo pašlaik jaunieši lēmumu pieņem pēdējo mēnešu laikā vai pat tikai uzzinot uzņemšanas rezultātus, pakļaujot sevi lielākam riskam un nenoteiktībai neapgūt izvēlēto profesiju izvēlētajā augstskolā," uzskata RSU rektors profesors Jānis Gardovskis.

Viņš norāda, ka jauniešu lēmuma pieņemšanas process būtiski neatšķiras no iedzīvotāju kopējā lēmumu pieņemšanas procesa. Arī iedzīvotāji ilgtermiņa lēmumus nereti izdara spontāni dažu dienu laikā, neesot pietiekami sagatavojušies un neesot ieguvuši padziļinātu informāciju.

"Ja valstiski plānojam nākotnes profesiju pieprasījumu pēc desmit vai divdesmit gadiem, tad, no vienas puses, valstiski būtu arī jādefinē tās prioritātes un profesiju pieprasījums, bet, no otras puses, rūpīgam lēmumu pieņemšanas procesam būtu jānotiek arī ģimenē - jauniešiem kopā ar vecākiem būtu rūpīgi jāizvērtē profesiju izvēle, savlaicīgi izvēloties attiecīgos mācību priekšmetus skolā, apmeklējot nepieciešamos sagatavošanās kursus, neatstājot savas profesijas un likteņa izvēli centralizēto vai iestāšanās eksāmenu ziņā," iesaka Gardovskis.

Aptaujā piedalījās vairāk nekā 1000 topošo bakalaura un 1000 topošo maģistratūras studentu.

RSU desmit fakultātēs var apgūt sociālās zinātnes un medicīnu. RSU studē 7000 studenti, no kuriem pastāvīgām studijām RSU vairāk nekā 600 ir ieradušies no ārvalstīm - 95% no Eiropas Savienības.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!