Pētījums: nabadzības riskam 2010.gadā bija pakļauti 19% Latvijas iedzīvotāju  (24)

CSP portālu "Delfi" informēja, ka viszemākais nabadzības riska indekss 2010.gadā bija Rīgā – 12%, bet visaugstākais Latgalē – 30%.

CSP norāda, ka ir pieaugusi Latvijas iedzīvotāju atkarība no sociālajiem transfertiem, tostarp valsts pabalstiem. Ja 2009.gadā 28% no ienākumu apjoma veidoja sociālie transferti, tad 2010.gadā - 31%. Nabadzības riska indekss, kas tiktu rēķināts bez visu veidu sociālajām izmaksām, 2010.gadā sasniegtu 46%, kas ir augstākais rādītājs kopš 2004.gada.

Nodarbinātajiem nabadzības risks 2010.gadā ir samazinājies, toties pieaudzis bezdarbniekiem, informē CSP, piebilstot, ka 2010.bija periods, kura laikā kopējais nodarbināto skaits (vidēji gadā) samazinājās, bet darba meklētāju skaits savukārt pieauga.

Bezdarbnieku nabadzības risks ir pieaudzis no 48% 2009.gadā līdz 50% 2010.gadā, kas gan ir mazāk nekā pirmskrīzes gados. Pilnu darba laiku strādājošajiem nabadzības risks ir samazinājies attiecīgi no 8,2 līdz 7,8%, bet nepilnu darba laiku strādājošajiem tas ir pieaudzis no 23% 2009.gadā līdz 25% 2010.gadā.

Augsts nabadzības risks starp dažādām iedzīvotāju vecuma grupām 2010.gadā bija bērniem vecumā līdz 17 gadiem (25%). Taču ievērojami augstāks tas bija nepilnām ģimenēm, kurās viens pieaugušais audzina bērnus (39%), kā arī mājsaimniecībās ar diviem pieaugušajiem un trim un vairāk apgādībā esošiem bērniem (37%).

2010.gadā ir palielinājusies starpība starp nabadzības riskam pakļauto personu faktiskiem ienākumiem un nabadzības riska slieksni. Tā ir pieaugusi no 29% (zem nabadzības riska sliekšņa) 2008. un 2009.gadā līdz 32% 2010.gadā, kas liecina, ka nabadzības dziļums šajās mājsaimniecībās ir pieaudzis.

Nabadzības riska slieksnis un no tā atvasinātais nabadzības riska indekss ir relatīvi rādītāji, kas ir atkarīgi no vidējā ienākumu līmeņa mājsaimniecībās.

EU-SILC apsekojuma dati liecina par būtiskām izmaiņām mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu apjomā un struktūrā. 2010.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, rēķinot uz vienu mājsaimniecības locekli, saruka līdz 201 latam. Tas ir par 5,9% jeb 13 latiem mazāk nekā 2009.gadā.

Samazinoties kopējam ienākumu apjomam valstī, nabadzības riska slieksnis 2010.gadā jau otro gadu pēc kārtas ir pazeminājies. 2010.gadā vienas personas mājsaimniecībai tas bija 149 lati mēnesī, kamēr 2009.gadā – 160 lati, bet 2008.gadā – 192 lati.

Apsekojuma dati iegūti, 2011.gadā aptaujājot 6,6 tūkstošus mājsaimniecību un intervējot 13,5 tūkstošus 16 gadus vecus un vecākus respondentus. Dati par ienākumiem apkopoti par 2010.gadu.