Pētījums 'Nevienlīdzības seja': Eksperti meklē, kā atrisināt nabadzības problēmu
Foto: DELFI

No visām Latvijas mājsaimniecībām, kurās ir divi pieaugušie un trīs vai vairāk apgādībā esoši bērni, katra ceturtā ģimene ir pakļauta nabadzības riskam. Ja bērnus audzina tikai viens no vecākiem, nabadzības riskam ir pakļauta aptuveni viena trešdaļa Latvijas mājsaimniecību. Tāpat arī 38,1% senioru vecumā virs 65 gadiem un 74% vientuļo pensionāru mājsaimniecību. Riskam pakļauti arī cilvēki ar invaliditāti, atsevišķas etniskās grupas, piemēram, romi, kā arī jaunieši, kas nestrādā un nemācās, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Aiz katra statistikas procentpunkta ir cilvēks – ne visos gadījumos nevienlīdzība ir redzama no malas, taču tai vienmēr ir cilvēka seja, atzīst "Stockholm School of Economics in Riga" (SSE Riga) pētnieki, kas starpdisciplinārā pētījumā apzinājuši nevienlīdzību veicinošus faktorus ekonomikas, finanšu, sociālajā, izglītības un veselības politikā. Turpmāko nedēļu laikā publikāciju sērijā portālā "Delfi" tiks aplūkotas nevienlīdzības riskam visvairāk pakļautās sabiedrības grupas, piedāvājot gan lielus valstiskus risinājumus, gan mazāka mēroga radošu pieeju pašvaldību un nevalstiskā sektora līmenī. Publikācijas sagatavojusi aģentūra "Deep White" sadarbībā ar SSE Riga pētniekiem.

Viens no aktuālākajiem jautājumiem, ko analizējuši pētnieki, ir kopš šī gada Latvijā uzsāktā nodokļu reforma un minimālā ienākuma līmeņa (MIL) reforma, kas īstenota, lai mazinātu ienākumu nevienlīdzību un palielinātu nodarbinātības stimulus cilvēkiem ar zemiem ienākumiem. Vai politiķiem izdevies likt pamatus nabadzības mazināšanai Latvijā? Pētījuma gaitā gūtais ekspertu atzinums liecina, ka tās mērķētas pareizajā virzienā, taču īsti efektīvus risinājumus nepiedāvā.

Pētījumam piesaistītās Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra (BICEPS) ekspertes Anna Pluta un Anna Zasova secina, ka "ja cilvēkam ir izdevīgāk saņemt mazu pabalstu, neko nedarot, nekā strādāt par tikpat mazu algu, visticamāk, rezultāts nebūs pozitīvs". Piemēram, ja mājsaimniecība saņem garantētā minimālā ienākuma pabalstu (GMI) 200 eiro mēnesī un tās darba ienākumi palielinās par 50 eiro mēnesī, pabalsta apmērs tiks samazināts par 50 eiro, kā rezultātā kopējie ienākumi nemainīsies. Tādējādi papildus nopelnītais ienākums faktiski tiek aplikts ar 100% nodokli, kas rada ļoti nelabvēlīgu situāciju. Turklāt paredzētās nodokļu izmaiņas gan samazinās darbaspēka nodokļu slogu, taču zemu algu saņēmējiem tas joprojām saglabāsies īpaši augsts, salīdzinot ar citām OECD valstīm.

Kopumā reformas nedaudz samazinās ienākumu nevienlīdzību turpmākajos gados – paredzams, ka 2019. un 2020. gadā 10% trūcīgāko mājsaimniecību ienākumi reformu rezultātā vidēji pieaugs aptuveni par 9%, savukārt 10% turīgāko mājsaimniecību ienākumi – aptuveni par 1%. Tomēr atsevišķās iedzīvotāju grupās nabadzības risks pieaugs, piemēram, mājsaimniecībās, kurās ir trīs vai vairāk bērni. Tas notiek tādēļ, ka reformas paaugstinās mediānas ienākumu līmeni un līdz ar to arī nabadzības slieksni.

Tāpēc būtu vēlams ieviest nodokļu sloga samazinājumu, kas vairāk mērķēts tieši uz zemo algu saņēmējiem, kā arī nesamazināt GMI par to pašu lielumu, par kuru pieaug pabalsta saņēmēju ienākumi. Vienlaikus risinājumi vajadzīgi arī izglītībā un veselības aprūpē, atzīst pētījuma autori. Problēmu cēloņi daudzos gadījumos meklējami lielās sistēmiskās kļūdās, kuru labošanai var būt nepieciešama spēcīga politiskā griba, gudra plānošana un daudzi gadi, uzskata pētījuma ietvaros aptaujātie nevalstiskā sektora darbinieki.

Turpmākajās četrās publikācijās tiks portretētas nevienlīdzības sejas Latvijā – ģimenes ar bērniem, jaunieši, seniori un cilvēki ar īpašām vajadzībām, lai kopā ar sociālo dienestu un nevalstisko organizāciju darbiniekiem, nozaru ekspertiem un pašiem riska grupu cilvēkiem meklētu iespējamos risinājumus dramatiskajai nevienlīdzības problēmai Latvijā.

Source

www.DELFI.lv

Tags

#NevienlīdzībasSeja Centrālās statistikas pārvalde Labklājības ministrija OECD
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus