Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) noskaidrojis, ka gada laikā Rīgas jūras līcī ieplūst ap 67 000 tonnu slāpekļa, turklāt gandrīz puse no šī piesārņojuma ir radusies aiz Latvijas robežām – Krievijā, Baltkrievijā un Lietuvā, portālu "Delfi" informēja meteoroloģijas centrā.
Pētījums veikts, analizējot slāpekļa plūsmu starp vides komponentēm un tautsaimniecības sektoriem, un ņemot vērā pārrobežu piesārņojumu. Pētījuma īstenotāji akcentē, ka slāpekļa piesārņojums izraisa ūdenstilpju aizaugšanu un pazemina ekoloģisko kvalitāti gan iekšzemes ūdeņos, kā arī Baltijas jūrā.
Aprēķināts slāpekļa budžets nacionālajā līmenī, ko veido veido ieejošās un izejošās slāpekļa plūsmas, kas ir attiecīgi 543 kilotonnas un 489 kilotonnas slāpekļa gadā. Lielākā slāpekļa plūsma ir Rīgas jūras līcī un Baltijas jūrā ar upēm nestā slāpekļa notece. Upes ik gadu jūrā ienes vidēji 67,6 kilotonnas slāpekļa, kas ir 89% no slāpekļa kopējā daudzuma, kas no iekšzemes nokļūst jūrā.
Pētījuma rezultāti liecina, ka lielāko slāpekļa slodzi - 45% jeb aptuveni 33,8 kilotonnas slāpekļa rada pārrobežu piesārņojums, kas plūst no Krievijas, Baltkrievijas caur Daugavu, kā arī no Lietuvas pa Lielupi, Ventu un Bārtu.
Savukārt Latvijas lauksaimniecības sektora radītā slodze ir apmēram 25,8 kilotonnas gadā jeb 34 % no kopējās slodzes hidrosfērai. Mežu un mitrāju noteces rada 14,3 kilotonnas slāpekļa gadā jeb 19% no kopējā apjoma. Pārējo sektoru radītās slodzes – rada 2% no kopējā apjoma.
Pētījums īstenots ar ar Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības projekta GURINAMAS atbalstu, un tajā iegūtie rezultātus partneri izmantos tiešsaistes rīka izveidei. Rīku varēs izmantot, lai skaitliski novērtētu gan ieplūstošās, gan izplūstošās slāpekļa plūsmas, kas hidrosfēru saista ar citiem sektoriem, tostarp lauksaimniecību, atmosfēru, enerģētiku, rūpniecību, ieskaitot pārtikas un lopbarības ražošanu, zivsazimniecību, mežsaimniecību.
"Projektā iegūtā informācija palīdz izvērtēt, kuros sektoros būtu jāsamazina slāpekļa aprite vai tā nonākšana vidē, lai sasniegtu nepieciešamo slodzes samazinājumu Baltijas jūrai, kā arī, lai uzlabotu iekšzemes ūdeņu kvalitāti," norāda LVĢMC Iekšzemes ūdeņu nodaļas vecākā speciāliste Ilga Kokorīte. Iegūtie rezultāti arī liecinot, ka nepieciešams veikt papildu nacionāla mēroga pētījumus specifisku aktivitāšu datu ieguvei un slāpekļa plūsmu aprēķinu precizēšanai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
