Pētījumā par Baltijas jūru noskaidrots, kā lielākā Baltijas jūras problēma ir aizvien pieaugošā eitrofikācija, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Universitātes (LU) Jūras ekoloģijas laboratorijas vadītāja un pētījuma vadītāja Elmīra Boikova.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Pēdējos 50 gados Baltijas jūrā pastiprināti ieplūst slāpeklis un fosfors, kas veicina masveida aļģu savairošanos. Ūdenī strauji samazinās skābekļa saturs, tādējādi apdraudot zivju un grunts organismu izdzīvošanu.

Skābekļa patēriņa rādītāji ir satraucoši, norādīja Boikova. Ragaciema seklūdens zonā skābekļa daudzums ir 6,78 miligrami litrā, bet Saulkrastos pat četri miligrami litrā.

Pētījumi liecina, ka Lielupes, Daugavas, Gaujas un citu upju ietekmes dēļ augu izplatība Saulkrastos ir tikai 4-5 metrus, kamēr Mērsragā, kur ir labāka vide augu attīstībai, tie spēj augt arī vēl deviņu un desmit metru dziļumā.

Ūdensaugu izplatības joslas ir būtiskas zivju nārsta un zivju mazuļu uzturēšanās vieta. Jo šīs joslas ir plašākas, jo labvēlīgāki ir zivju nārsta apstākļi.

Baltijas jūrā joprojām ir liels toksisko vielu piesārņojums, kas apdraud jūras ekosistēmas stabilitāti un pa barības ķēdi var sasniegt arī cilvēku. Toksiskās vielas ir smagie metāli, polihlorbifenili, dioksīni un vairākas citas vielas, kas spēj ilgstoši uzglabāties vidē un, lēnām transformējoties, var radīt ievērojamu kaitējumu videi.

Strauji pieaugot kuģniecības intensitātei ar kuģu balasta ūdeņiem, Baltijas jūrā parādās jaunas ieceļotāju sugas, kas var apdraudēt sugu līdzsvaru.

Baltijas jūru ietekmē izteikta krasta erozija, Ventspils un Liepājas ostu attīstība, pārrobežu naftas produktu rūpnieciska ieguve kā arī tūrisma un rekreācijas slodzes pieaugums Baltijas reģionā.

Jūlijā un augustā pētnieki veica unikālu ekspedīciju gar visu 500 kilometrus garo Baltijas jūras piekrasti. Ievāktais zinātniskais materiāls patlaban tiek apstrādāts.

2007.gadā, tāpat kā šogad, tiks organizētas krasta ekspedīcijas tūrisma sezonas laikā, lai ievāktu ūdens un ūdensaugu paraugus, noteiktu piesārņojuma līmeni un apzinātu biotopus.

Pētnieki izstrādās piekrastes ūdeņu ilgtspējīgas psaimniekošanas pamatus, ņemot vērā arī citu pētījumu rezultātus.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form