Pētnieks par kūtro dalību vēlēšanās: pie vainas drīzāk senioru piesardzība, nevis reforma
Foto: LETA

Varētu pieņemt, ka cilvēki vairās no savā ieskatā liekām darbībām Covid-19 dēļ, tostarp, iespējams, šādā nevēlamā sarakstā iekļuvis arī apmeklējums uz vēlēšanu iecirkni, portālam "Delfi" vērtēja politologs un "Sabiedrība par atklātību Delna" pētnieks Olafs Grigus. Par to, viņaprāt, liecina arī fakts, ka vēlētāju aktivitāte iepriekšējā balsošanā bijusi nedaudz augstāka par 2017. gada rādītājiem.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Jau vēstīts, ka sestdien, 5. jūnijā, pulksten 20 durvis slēguši vairāk nekā 600 vēlēšanu iecirkņi kopumā 40 pilsētās un novados un sācies darbs pie balsu skaitīšanas. Kopumā, ņemot vērā arī tos iedzīvotājus, kuri nobalsoja iepriekšējā balsošanā, līdz sestdienas pulksten 16 nobalsojuši kopumā 271 181 jeb 28,12% balsstiesīgo iedzīvotāju. Kopējā pašvaldību vēlēšanu aktivitāte būs zināma ap pulksten 22.

Komentējot 2017. gada augstāko iepriekšējās balsošanas aktivitāti, viņš sacīja: "Iespējams, ka tas norāda uz lielāku tādu vēlētāju skaitu, kas centušies izvairīties no potenciālas drūzmēšanās iecirkņos vēlēšanu dienā. Šobrīd nevaram neko droši zināt par to, kuras vēlētāju demogrāfiskās grupas šoreiz bijušas mazāk aktīvas. Tomēr pēc 2018. gada Saeimas vēlēšanām veikta SKDS aptauja uzrādīja, ka aktīvākie balsotāji varētu būt tieši seniori. Skaidrojums, ka šajās vēlēšanās seniori izvēlējās palikt mājās pandēmijas dēļ ir pietiekoši ticams."

Teorētiski iespējama ir arī vispārējā vēlētāju aktivitātes samazinājuma tendence. Ko tādu varam novērot attiecībā uz Saeimas vēlēšanām. Domājot par pašvaldību vēlēšanām, par šādu tendenci runāt īsti nevaram, jo 2017. gada pašvaldību vēlēšanās vēlētāju aktivitāte bija lielāka kā 2013. Vienlaikus vērts atzīmēt, ka 2020. gada Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās aktivitāte bija ievērojami zemāka kā tajās vēlēšanās, kas notika gan 2013., gan 2017. Daļēji tas varētu būt skaidrojams ar iepriekš pieminēto pandēmijas situāciju, bet daļēji noteikti arī ar politisko spēku kampaņām. Proti, varētu izcelt "Saskaņas" saraksta relatīvi neveiksmīgo spēju mobilizēt savus vēlētājus.

"Kā vēl viens faktors, kas potenciāli ietekmējis aktivitāti mēdz tikt minēts administratīvi teritoriālā reforma un Rīgas vēlēšanas. Domājot par vēlēšanu kopējo aktivitāti, gan jāatceras, ka šogad vēlēšanas nenotiek Rīgā, kurā aktivitāte parasti ir ievērojami lielāka kā citās Latvijas teritorijās - attiecīgi zemāka kopējā aktivitāte pati par sevi nebūtu pārsteidzoša. Attiecībā uz administratīvi teritoriālo reformu, jāsaka, ka šķietamu aktivitātes kritumu šobrīd varam novērot arī tādās pilsētās, kuras reforma tiešā veidā skar mazāk. Attiecīgi pret apgalvojumiem, ka tieši reforma lielā mērā samazinājusi vēlētāju aktivitāti vismaz pagaidām vajadzētu izturēties piesardzīgi," aicināja eksperts.

"Protams, varbūt taisnība izrādīsies tiem, kuri pie zemās aktivitātes vaino laika apstākļus. Galu galā 2017. 3. jūnijā, kad varējām novērot salīdzinoši lielu vēlētāju aktivitāti pašvaldību vēlēšanās, tika pārspēti vairāki minimālās gaisa temperatūras rekordi," ar humora piedevu savu komentāru noslēdza politologs.

Jāatgādina, ka ne visā Latvijā notika pašvaldību vēlēšanas. Rēzeknes novadā un Varakļānu novadā vēlēšanas ir atceltas – šajos vēlēšanu apgabalos vēlēšanas plānotas šā gada 11. septembrī, savukārt Rīgā ārkārtas vēlēšanas notika jau pērn, un pašvaldība turpinās strādāt līdz 2025. gada vēlēšanām.

Vēlēšanas notika 34 novados un sešās valstspilsētās. Kopumā vietvarās bija jāievēl 664 deputāti.

Atšķirībā no iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām, šajās vēlēšanās bija ievērojami mazāks vietvaru un ievēlējamo deputātu skaits.

Administratīvi teritoriālā reforma, paredz, ka Latvijā bija iecerētas 42 pašvaldības līdzšinējo 119 vietā, savukārt domēs ievēlējamo deputātu skaits samazināsies gandrīz uz pusi.

Līdz ar Saeimas lēmumu pēc Satversmes tiesas (ST) sprieduma, kas paredz, ka Varakļānu novada pievienošana Rēzeknes novadam neatbilst Satversmei, izlemts, ka Varakļānu novads, kam nav reģionālas vai nacionālas nozīmes attīstības centra un ir tikai nepilni trīs tūkstoši iedzīvotāju, paliks kā atsevišķs novads. Līdz ar to izlemts, ka Latvijā būs 43 pašvaldības.

Pašvaldību vēlēšanās vēlētājiem pirmo reizi tiks nodrošināta iespēja balsot jebkurā savas pašvaldības vēlēšanu iecirknī.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Pašvaldību vēlēšanas 2021 Delna SKDS
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form