Pieaudzis uzņemto un absolvējušo studentu skaits; kopumā studentu skaits sarūk
Foto: Shutterstock

Lai arī 2021./2022. akadēmiskajā gadā augstāko izglītību apgūst 77,4 tūkstoši studējošo, kas ir par 1,5 % mazāk nekā pirms gada, palielinājies ir uzņemto un grādu vai kvalifikāciju ieguvušo studentu skaits, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

2021./2022. akadēmiskajā gadā Latvijas augstākās izglītības iestādēs uzņemti 29 tūkstoši studentu.

Nemainīgi uzņemto studentu vidū vairāk ir sieviešu – 16,8 tūkstoši jeb 57,8 % no kopējā uzņemto skaita. Vairāk nekā puse jeb 57 % no uzņemtajiem studentiem mācības uzsāka par personīgajiem līdzekļiem, savukārt 43 % – par valsts budžeta līdzekļiem.

Lielākais par personīgajiem līdzekļiem uzņemto studentu īpatsvars ir sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību programmās (84,2 %), bet par valsts budžeta līdzekļiem – inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības studiju programmās (74,8 %).

2021. gadā grādu vai kvalifikāciju ieguva 14,7 tūkstoši studentu, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu ir par 1,3 % vairāk. Tiesa, kā konstatēja CSP, kopš 2010. gada absolventu skaits Latvijas augstskolās ir sarucis gandrīz divas reizes.

Kopējā tendence rāda, ka arī studējošo skaits sarūk. Salīdzinājumā ar iepriekšējo akadēmisko gadu kopējais studējošo skaits –77,4 tūkstoši – ir samazinājies par vairāk nekā tūkstoti, savukārt pēdējo piecu gadu laikā – par 5,5 tūkstošiem jeb 6,7 %.

Vairāk nekā trešdaļa – 35,9 % jeb 5,3 tūkstoši – 2021. gadā ieguva grādu sociālajās zinātnēs, komerczinībās un tiesībās un 18,5 % jeb 2,7 tūkstoši – veselības aprūpes un sociālās labklājības jomās. Studijas inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības programmās beidza 1,7 tūkstoši jeb 11,3 % no kopējā absolventu skaita.

Pērn, salīdzinot ar 2020. gadā uzņemto studentu skaitu, sarukusi interese par ar pakalpojumiem saistītām studiju programmām – uzņemts par 261 studentu mazāk nekā pirms gada.

Savukārt pieaudzis studentu skaits veselības aprūpes un sociālās labklājības programmās – tās izvēlējās apgūt par 239 studentiem vairāk nekā iepriekšējā gadā. Uzņemto studentu skaita pieaugums vērojams arī humanitāro zinātņu un mākslu, kā arī dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju programmās.

Visvairāk studējošo nemainīgi ir sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību programmās, kuras apgūst 26,1 tūkstotis jeb trešdaļa no kopējā studentu skaita, turklāt šajās programmās vērojams lielāks sieviešu īpatsvars (62,5 %).

Mobilie studenti

Mobilie studenti ir personas, kuras pirms studijām Latvijā iepriekšējo izglītību ieguvušas ārpus Latvijas. Kopumā Latvijā studē 9,8 tūkstoši mobilo studentu, kas ir par 2,1 % mazāk nekā pērn, taču gandrīz divreiz vairāk nekā 2014. gadā, kad sāka apkopot statistiku par mobilajiem studentiem.

Šajā akadēmiskajā gadā uzņemti 3,8 tūkstoši mobilo studentu, kas ir par 64 studējošajiem vairāk nekā gadu iepriekš, taču par ceturtdaļu mazāk nekā 2019./2020. akadēmiskā gada sākumā. Otro gadu pēc kārtas nedaudz samazinājies kopējais mobilo studentu skaits, kam pirms Covid-19 pandēmijas bija tendence būtiski pieaugt.

Lielākā daļa mobilo studentu jeb 70,4 % iepriekšējo izglītību ir ieguvuši ārpus Eiropas Savienības. Gandrīz divas trešdaļas no mobilajiem studentiem ir vīrieši. Visvairāk mobilo studentu iepriekšējo izglītību ir ieguvuši Indijā, Uzbekistānā un Vācijā.

Kopumā trīs universitātēs – Rīgas Stradiņa universitātē (RSU), Latvijas Universitātē (LU) un Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) – studē 5 tūkstoši jeb 51,5 % no kopējā mobilo studentu skaita. Visvairāk mobilo studentu jeb 2,5 tūkstoši mācās RSU.

Gandrīz puse jeb 49,2 % no mobilo studentu kopskaita studē maģistra līmeņa programmās, savukārt 45,8 % – bakalaura līmeņa programmās.

Puse no visiem studentiem mācās trīs lielākajās universitātēs

2021./2022. akadēmiskajā gadā studijas no tiem 53 augstākās izglītības iestādēs – 29 augstskolās un 24 koledžās. Valsts augstskolās un koledžās studē 77,2 % no kopējā studējošo skaita, savukārt privātajās izglītības iestādēs – 22,8 %.

Trīs lielākajās Latvijas universitātēs – LU, RTU un RSU – studē gandrīz puse jeb 49,2% no kopējā studējošo skaita.

Kopumā 16 augstākās izglītības iestādēs studējošo skaits pārsniedz tūkstoti, savukārt 13 izglītības iestādēs, kas ir gandrīz ceturtdaļa no kopējā iestāžu skaita, studējošo skaits ir mazāks par 200.

Šajā akadēmiskajā gadā Latvijā doktora līmeņa studijas piedāvā 20 augstākās izglītības iestādes. Tajās mācās 2032 doktoranti tai skaitā, 1075 sievietes un 957 vīrieši, no kuriem trešdaļa jeb 33,1 % studē sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību jomā, savukārt piektdaļa jeb 20,4 % studē inženierzinātnes, ražošanu un būvniecību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Augstākā izglītība Centrālās statistikas pārvalde
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form