Šogad uz ārvalstīm adoptēto bērnu skaits izlīdzinās ar Latvijā adoptēto bērnu skaitu, liecina Bērnu un ģimenes lietu ministrija ir apkopotā informācija par situāciju adopcijas jomā Latvijā no gada sākuma līdz šā gada 1.septembrim. Līdz šim katru gadu uz ārvalstīm tika adoptēts vairāk bērnu nekā Latvijā.
Šogad līdz septembrim uz ārvalstīm ir adoptēti 66 bērni, savukārt Latvijā adoptēts jau 61 bērns. Tiesās ir pieņemts vairāk pozitīvu spriedumu adopcijas apstiprināšanas lietās nekā 2004.gadā kopā. Pagājušajā gadā tādu bija 60, savukārt 2005.gada pirmajos astoņos mēnešos pieņemts jau 61 tiesas spriedums par bez vecāku gādības palikuša bērna adopciju.

Ministrija šādu pieaugumu skaidro ar to, ka arvien vairāk aizbildņu vēlas adoptēt aizbildnībā esošos bērnus, ar kuriem viņiem izveidojušās patiesas vecāku un bērnu attiecības. Līdz 2004.gada septembrim šādu lēmumu bija pieņēmušas septiņas aizbildņu ģimenes, savukārt līdz 2005.gada septembrim – jau 16.

Vietējo adoptētāju interese joprojām vislielākā ir par bērniem līdz gada vecumam - no visiem aprūpē ņemtajiem šīs vecumgrupas bērni veido 49%. Vietējo interese strauji sarūk par bērniem, kas vecāki par pieciem gadiem. Šī gada laikā vietējā adopcijā no bērnu ārpusģimenes aprūpes iestādēm nav ņemts neviens pusaudzis.

Turpina samazināties to ģimeņu skaits, kas bērnu adoptē veselības problēmu dēļ, jo paši nespēj radīt bērnus. 2003.gadā šādas ģimenes bija 76% no visiem adoptētājiem 2004.gadā – 66%, savukārt 2005.gada pirmajos astoņos mēnešos – 40%.

Attiecīgi turpina pieaugt ģimeņu skaits, kurās ir savi bērni, taču, vēloties palīdzēt citam bērnam izaugt, tiek pieņemts lēmums adoptēt bērnu no bērnu ārpusģimenes aprūpes iestādes. 2003.gadā tādas bija 11% no visām adoptētāju ģimenēm, 2004.gadā – 17%, 2005.gada pirmajos astoņos mēnešos – 22%.

Adoptētāji savu lēmumu motivē dažādi. Tiek minēta vēlme sakārtot ģimenes dzīvi, apliecināt sevi kā vecākus un sniegt mīlestību, atbalstu un patvērumu, izdarīt dzīvē ko vērtīgu, nodot savu pieredzi, pārliecību, vērtību sistēmu kādam bez vecāku gādības palikušam bērnam, kā arī padarīt savu dzīvi interesantāku un vērtīgāku. Citi ir minējuši vēlmi uzņemties rūpes par pamesto bērnu likteni, kā arī pauduši uzskatu, ka ģimene bez bērniem nav pilnīga.

Nemainīgs ir palicis ministra izsniegto atļauju skaits par bērna adopciju uz ārvalstīm. Līdz pagājušā un šī gada septembrim tika izsniegtas 74 ministra atļaujas bērnu adopcijai uz ārvalstīm. No šogad izsniegtajām atļaujām tiesa jau ir apstiprinājusi 66 adopcijas lietas.

Ārvalstu adoptētāji biežāk nekā Latvijas adoptētāji ir pauduši vēlmi adoptēt vairāk par vienu bērnu (brāļus un māsas). 2004.gadā 16 ģimenes adoptēja vienlaicīgi divus bērnus, viena ģimene – trīs bērnus un viena ģimene - četrus bērnus. Savukārt līdz 2005.gada septembrim 11 ārvalstu ģimenes vienlaicīgi adoptēja divus bērnus un trīs ģimenes – trīs bērnus. Joprojām visvairāk bērnu nonāk Francijā — 42 bērni, ASV – 13, Itālijā – 12. Uz Kanādu devās trīs, bet uz Šveici un Vāciju – divi bērni uz katru no valstīm.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit