Pieaug žurnālistu slepkavību skaits ārpus konflikta zonām, secināts UNESCO ziņojumā
Foto: Reuters/Scanpix

Atzīmējot Starptautisko dienu nesodāmības izbeigšanai par noziegumiem pret žurnālistiem, ir publicēts UNESCO ģenerāldirektores Odrijas Azulē ziņojums "Aizsargāt žurnālistus, aizsargāt patiesību" par žurnālistu drošību un nesodāmības jautājumu. Ziņojumā iekļauti jaunākie dati par nogalinātajiem žurnālistiem un dalībvalstu sniegtā informācija par šo slepkavību tiesisko statusu, portāls "Delfi" uzzināa UNESCO Latvijas Nacionālajā komisijā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

UNESCO ziņojums rāda, ka žurnālistu slepkavību skaits 2018-2019. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējiem diviem gadiem ir samazinājies par 14%, tomēr nesodāmības līmenis saglabājas augsts. 9 no 10 žurnālistu slepkavībām joprojām ir neatklātas.

Laikposmā no 2018. līdz 2019. gadam ir reģistrētas 156 žurnālistu slepkavības, no kurām 57 notika 2019. gadā, kas ir zemākais gada rādītājs pēdējos desmit gados. Lai gan dati parāda, ka slepkavību skaits ir samazinājies konfliktu skartās valstīs, tas ir pieaudzis ārpus konflikta valstīs. 2019. gadā žurnālistu slepkavību īpatsvars ārpus konflikta zonās sasniedza pēdējo gadu augstāko rādītāju – 61%. Tas norāda uz satraucošu tendence, ka vairāk žurnālisti tiek nogalināti, ziņojot par korupciju, cilvēktiesību pārkāpumiem, cilvēku tirdzniecību, politiskiem pārkāpumiem un citām nelikumībām.

Visvairāk slepkavību šajā laikā notikušas Latīņamerikā un Kabību reģionā (31%), tam seko Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstis (30%). Vislielākais slepkavību skaits veikts Meksikā (25) un Afganistānā (21). Visapdraudētākie tāpat kā iepriekšējos gados ir televīzijas žurnālisti, veidojot 30% upuru. Joprojām saglabājas tendence, ka lielākā daļa upuru ir vietējie žurnālisti, kuri atspoguļo vietējos notikumus.

Lai gan letāli uzbrukumi sievietēm žurnālistēm ir ievērojami mazāk (zem 10%), pret viņām tiek vērsta ar dzimumu saistīta vardarbība – sākot ar uzmākšanos un troļļošanu internetā līdz seksuāliem un fiziskiem uzbrukumiem.

Katru gadu UNESCO ģenerāldirektors no valstīm pieprasa informāciju par izmeklēšanas gaitu un tiesas procesiem, kas uzsākti saistībā ar katru UNESCO reģistrēto žurnālista nogalināšanu. Šogad ir nedaudz ir palielinājies atrisināto lietu īpatsvars no 12% 2019. gadā uz 13% 2020. gadā. Tāpat valstis ir bijušas atsaucīgākas, sniedzot informāciju par žurnālistu slepkavību izmeklēšanas statusu 71% gadījumu.

"Lai arī pasaulē nogalināto žurnālistu skaits ir samazinājies, pārāk daudzi aizvien maksā augtāko cenu par notikumu atspoguļošanu. Mēs joprojām esam noraizējušies par pieaugošo risku, ar kuru saskaras žurnālisti un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji ārpus konflikta situācijām, un ka šie noziegumi paliek nesodāmi. Lai saglabātu pamattiesības uz vārda brīvību un sabiedrībai nodrošinātu ticamas informācijas pieejamību, reportieriem jāspēj veikt savu darbu brīvos un drošos apstākļos, savukārt tie, kas pastrādā pret viņiem noziegumus, sistemātiski jāsauc pie atbildības," uzsver UNESCO ģenerāldirektore Azulē.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

UNESCO
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form