Pieļauj Ķemeru sanatorijas atklāšanu rudenī
Foto: DELFI Aculiecinieks

Iespējams, rudenī beidzot varētu atklāt atjaunoto vēsturisko Ķemeru sanatorijas ēku, kuras renovāciju privatizētājs un tā pēcteči veic nu jau desmit gadus, ceturtdien ziņo laikraksts "Latvijas Avīze".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Foto galerija

"Cik man zināms, objektu paredzēts nodot ekspluatācijā šā gada rudenī. Vēsturiskajās telpās veicamo darbu apjoms ir 30 – 40 procenti, pārējās telpās darāmā vēl vairāk, jo darbi iekavējās sakarā ar to, ka viesnīcas operators "Kempinsky" mainīja nosacījumus. Laikā, kad daudzviet Latvijā celtniecības darbi apstājušies pavisam, Ķemeru viesnīcas rekonstrukcijā var saskatīt gaismu tuneļa galā," laikrakstam paudis objekta būvuzraugs SIA "Savant" tehniskais direktors Normunds Putniņš.

Savukārt Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs ekonomikas un attīstības jautājumos Romualds Ražuks, tiekoties ar objekta pārvaldnieku Jāni Meiju, kurš te ieradies no Amerikas, uzzinājis, ka viesnīcu daļēji plānots atklāt šā gada vasarā. "Taču pēc redzētā mani māc šaubas, vai rekonstrukcijas tempi atbilst iecerētajiem," laikrakstam atzinis Ražuks. Viņam radies iespaids, ka "Ominasis" impērija Ķemeru viesnīcu finansē pēc pārpalikuma principa.

Īpašnieku pārstāvis Latvijā Meija laikrakstam solījis ar viņiem sazināties, bet jautājums, kādas kūrorta dziedniecības iespējas tiks piedāvātas pēc Ķemeru sanatorijas renovācijas darbu pabeigšanas un kad tas būs, palicis bez atbildes. Meija vien paskaidrojis, ka šobrīd īpašnieki presei nesniegs nekādu informāciju un bez viņu piekrišanas nav iespējams ēku apmeklēt.

Kaut gan pārsvarā sabiedrībā radīta negatīva attieksme pret Ķemeru sanatorijas īpašnieku SIA "Ominasis Italia S.R.L." un tā saistību pārņēmēju SIA "Santlat", Privatizācijas aģentūra (PA) uzskata, ka kopumā privatizācija vērtējama pozitīvi, kaut gan process bijis ilgstošs un saistīts ar komunikācijas grūtībām.

"Pircējs ir izpildījis visus privatizācijas noteikumos un līgumos noteiktos nosacījumus, izņemot – nav samaksājis līgumsodu par investīciju ieguldīšanas termiņa kavējumu (84 649,04 latus), maksu par investīciju nosacījuma izpildes pārbaudi (14 253 latus) un nav izveidojis 120 jaunas darba vietas. Izveidotas tikai piecas, tādēļ par atlikušajām 115 nenodrošinātajām darba vietām jāveic iemaksas nodarbinātības speciālā budžeta kontā," PA vēsta "Latvijas Avīzei".

Pagājušā gada sākumā auditorfirmas a/s "BDO Invest Rīga" veiktā pārbaude apstiprinājusi, ka Ķemeru sanatorijas īpašnieki beidzot objektā ieguldījuši privatizācijas noteikumos paredzēto summu, ziņo laikraksts.

Tomēr objekta uzraugs Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPA) nav tik optimistiski noskaņota. VKPA Rīgas reģionālās nodaļas inspektore Ausma Pētersone LA pastāstījusi, ka inspekcija seko līdzi ēdamzāles, bibliotēkas, rožu salona, halles un vestibila atjaunošanai. "Pēdējo reizi tur biju pagājušā gada oktobrī, un tad restaurējamās telpās darāmā bija atlicis diviem trim mēnešiem. Tobrīd visā ēkā strādāja nepilns simts cilvēku, taču man ir pamatotas aizdomas, ka darbu nodošanas termiņus kārtējo reizi nāksies pārcelt, jo šogad beidzas izsniegtā darbu atļauja, bet ārēji par celtnieku rosību vairs nekas neliecina," teikusi Pētersone. Tomēr viņa atzīst, ka no pieminekļu aizsardzības viedokļa objekts ir normālā stāvoklī un tiek nodrošināta tā apkure.

Laikraksts atgādina, ka sanatoriju "Ķemeri" nolēma privatizēt, 1998. gada 25. augustā noslēdzot nomaksas pirkuma līgumu ar SIA "Ominasis Italia S.R.L.". Citu pretendentu nebija. Pēc tam tika noslēgta vienošanās par investīciju ieguldīšanas kārtību, kas ietvēra grafiku, kādā īpašniekam sanatorijā jāiegulda investīcijas desmit miljonu latu apmērā. Apņemšanās gan netika pildīta, sekoja termiņa pagarinājumi, krājās līgumsods. 2004. gada pavasarī tika noslēgts līgums ar ekskluzīvu viesnīcu firmu "Kempinsky" par turpmāko Ķemeru sanatorijas apsaimniekošanu, un vienubrīd "Kempinsky" mājas lapā pat parādījās informācija par viesnīcas atklāšanu Ķemeros, taču drīz no interneta vietnes tā pazuda. Kas viesnīcniekiem lika mainīt savu lēmumu, LA neizdevās uzzināt.

"Ieguldījums vairāk nekā 10 miljonu apmērā ir ieguvums ne tikai Jūrmalai, bet visai Latvijai. Ir saglabāts un restaurēts mūsu valstij nozīmīgs arhitektūras piemineklis. Tāpat pozitīvi vērtējams tas, ka turpmāk sanatorijai nepieciešamās mēbeles investors plāno pasūtīt Latvijā un pēc iespējas nodarbināt vietējo darbaspēku," laikrakstam paudusi PA ārējo sakaru daļas pārstāve Anete Frīdenšteina-Brīdiņa, piebilstot, ka nav cita privatizēta objekta, kurā atbilstoši privatizācijas noteikumu prasībām būtu ieguldītas tik lielas investīcijas.

PA Rīgas apgabaltiesā ierosinājusi civillietu pret sanatorijas īpašniekiem par darbaspēka izmantošanas nosacījuma neizpildi, prasot par labu valstij piedzīt 173 880 latus. Lietu paredzēts izskatīt šā gada 7. aprīlī.

"Līdz šim jautājumus par soda naudu samaksu PA ar Ķemeru sanatorijas īpašnieku pārstāvjiem ir izdevies atrisināt sarunu ceļā, pusēm vienojoties, un investors noteikto soda naudu par investīciju ieguldījuma nosacījuma neizpildi termiņā ir maksājis," atzīst A. Frīdenšteina-Brīdiņa.

Laikraksts gan norāda – pat ja Ķemeru viesnīca ar SPA kompleksu, kā to paredzējis "Kempinsky", drīzumā tiktu pabeigta, pilnīga kūrorta darbības atbilstība privatizācijas noteikumiem netiks nodrošināta, jo privatizējamajā objektā ietilpst arī kūrorta poliklīnika un sanatorijas darbinieku kopmītnes, bet abu šo ēku atjaunošana vēl nav sākta un aprobežojusies vien ar projektēšanas uzdevuma saņemšanu pirms 12 gadiem. Turklāt 2000. gadā par niecīgu summu izsolē pārdota arī 19 Ķemeru ārstniecisko minerālūdens urbumu kontrolpakete un nodoti privatizācijai sanatorijai piekrītošie četri zemesgabali.

Pēc "Lursoft" datu bāzē atrodamajām ziņām, šobrīd ar Ķemeru viesnīcas projekta attīstīšanu nodarbojas SIA "Ominasis Latvia". Tajā visas kapitāla daļas pieder SIA "Santlat", kuras valdē ir tikai Rijādā dzīvojošie Saūda Arābijas pilsoņi. Uzņēmums ilgstoši nebija norēķinājies ar būvdarbu veicējiem SIA "NCC Konstrukcija", un tagad darbus sanatorijas ēkā veic cita būvkompānija.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form