Laikraksta "Čas" darbinieki, klātesot Rīgas domes (RD) un Ārlietu ministrijas (ĀM) pārstāvjiem, ceturtdien pie bijušās Krišjāņa Valdemāra Jūrskolas Rīgā atklāja pagaidu piemiņas plāksni Latvijas jūrniekiem, kuri savulaik atteicās pakļauties PSRS valdībai un antihitleriskās koalīcijas militārā transporta flotes sastāvā piedalījās Otrajā pasaules karā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
"Kādreiz šo jūrnieku reisam bija jābeidzas, nu tas ir noticis, taču viņu piemiņa mūsu sirdīs dzīvos mūžīgi," atklājot pasākumu sacīja "Radio Nova" ģenerālproducente Nellija Ločmele. "Tas bija mūsu pienākums - godināt to jūrnieku piemiņu, kuri godam nesa pāri jūrām Latvijas karogu," teica RD priekšsēdētāja vietnieks Sergejs Dolgpolovs. "Viņi ir pelnījuši ne tikai piemiņas plāksni, bet arī pieminekli, un es ceru, ka kādreiz mēs šo ieceri arī realizēsim," teica Rīgas vicemērs.

Nacionālo bruņoto spēku štāba priekšnieks Kārlis Krēsliņš klātesošos aicināja "neaizmirst tos, kuri ierakstīja šo lapaspusi mūsu valsts vēsturē. Latvija ir jūras valsts, un mums ir jāpateicas tiem, kuri atdevuši savas dzīvības, lai mūsu valsts šodien varētu sekmīgi attīstīties".

Akcijas iniciatoru izdevniecības "Petits" prezidents Aleksejs Šeņins uzsvēra, ka "šodien ir nevis sēru diena, bet to cilvēku piemiņas diena, kuri īstajā brīdī izdarīja īsto izvēli, un mēs varam lepoties ar viņiem".

Pēc plāksnes atklāšanas daļas klātesošie ar Jūras spēku flagmani "Virsaitis" izbrauca Rīgas jūras līcī lai, pieminot astoņu kuģu daudznacionālo komandu varonību, no klāja nolaistu vainagus.

Vienlaikus vainagus nolaidīs Atlantijas okeānā Ziemeļkarolīnas piekrastē. Avīzes "Čas" kolēģi no laikraksta "The Outer Banks Sentinel", kuri arī piedalījās žurnālistu pētījumā, nolaidīs tos ūdenī vietā, kur 1942.gadā gāja bojā pirmais nacistu nogremdētais Latvijas kuģis "Ciltvaira". Notiks arī piemiņas pasākums ASV Negshedas pilsētā - uz ielas, kas nosaukta Latvijas kuģa vārdā, vietā, kur šī iela iziet pie okeāna. Pasākumā piedalīsies pilsētas vadība, kā arī pārstāvji no kaimiņpilsētām, apgabala un štata. Lai atdotu militāru godu Latvijas jūrniekiem, ceremonijā piedalīsies arī ASV Krasta apsardze.

1940.gadā, kad Latviju pievienoja Padomju Savienībai, deviņi Latvijas tirdzniecības flotes kuģi atradās Rietumu puslodē. Astoņu kuģu komandas atteicās pakļauties jaunizveidotajai Padomju Latvijas valdībai un doties uz tuvāko padomju ostu. Tā vietā Latvijas kuģi pārgāja Latvijas vēstniecības Vašingtonā pakļautībā, saglabājot Latvijas karogu un juridiski paliekot Latvijas Republikas suverēnā teritorija.

No 1941.gada decembra visi astoņi kuģi piedalījās sabiedroto militārā transporta flotes operācijās, bet 1942.gadā fašistiskās Vācijas un Itālijas zemūdenes sešus kuģus nogremdēja Atlantijas okeānā. Karu pārdzīvoja divi kuģi. Visu astoņu kuģu pieraksta vieta bija Rīga.

Devītais kuģis, paklausot Padomju Latvijas valdībai, devās uz Vladivostokas ostu. To pārdēvēja par "Padomju Latviju" un kuģis līdz kara beigām tika izmantots karagūstekņu vadāšanai uz Sahalīnas pussalu.

Līdz pat mūsdienām šī Latvijas vēstures daļa bija zināma tikai šauram speciālistu lokam, līdz to sāka pētīt krievu valodā iznākošais laikraksts "Čas". Pēc laikraksta iniciatīvas arī aizsākās līdzekļu vākšanas akcija piemiņas plāksnes izveidošanai. Tajā izdevniecībai "Petits" savu atbalstu sniedza Latvijas kuģniecība, pareizticīgo baznīca, ĀM un RD.

Pastāvīgo plāksni pie nama Valdemāra ielā 1a plānots atklāt rudenī. Šobrīd ēkā atrodas Valsts ieņēmumu dienesta Galvenā muitas pārvalde.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form