"Likuma pieņemšana ir priekšnosacījums tam, lai varētu izdot Ministru kabineta noteikumus, kas reglamentētu katras ES fondu aktivitātes ieviešanu, kā arī noteiktu sīkākas prasības tādiem ES fondu vadības posmiem kā audits un kontroles, uzraudzība, izvērtēšana un citiem", atzina Broks.
Likums stāsies spēkā ar 2007.gada 1.martu.
Likums ietver ES fondu vadībā iesaistīto institūciju tiesības un pienākumus, ES fondu uzraudzības komitejā pieņemto lēmumu statusu, pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt, kā tiek nodrošināti ES fondu vadības posmi, kā arī ES fondu vadībā iesaistīto institūciju pieņemto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.
Likumā definēta 2007. – 2013.gadā paredzamie projektu atlases veidi: atklāta projektu iesniegumu atlase jeb atklāti projektu konkursi un ierobežota projektu iesniegumu atlase, kas aizstās nacionālās programmas. Grantu shēmas kā projektu atlases veids 2007. – 2013.gadā vairs netiek paredzēts.
Nākamā perioda ES fondu likumā netiek paredzēta struktūrfondu vadības komiteju darbība: to līdzšinējā funkcija - atbalsta saņemšanas nosacījumu apstiprināšana - tiks nodota valdībai; savukārt projektu iesniegumus vērtēs un lēmumu par atbalstu 3 mēnešu ietvaros pieņems tikai 1 institūcija (nozares ministrija vai tās padotības iestāde), līdz ar ko projektu izvērtēšanu būs iespējams veikt pat līdz 4 reizēm ātrāk.
Likumā arī novērstas pretrunas starp Administratīvā procesa likumu un Valsts pārvaldes iekārtas likumu, ar kurām nācies saskarties apstrīdot vai pārsūdzot iestādes pieņemtos lēmumus padotības kārtībā augstākā iestādē. Līdz ar jauno regulējumu augstāka valsts pārvaldes iestāde attiecībā uz struktūrfondu projektu varēs pieņemt citāda rakstura lēmumu – t.i. atkārtoti izvērtēt projektu iesniegumu un pieņemt lēmumu vai arī norādīt padotībā esošai institūcijai, ka projekta iesniegums vērtējams atkārtoti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
