Satversmes tiesa atzina par neatbilstošu Satversmei piespiedu nomu apmēra ierobežojums zemes īpašniekiem vai mantiniekiem, kuriem ir atjaunotas īpašuma tiesības uz zemi uz kuras ir uzbūvētas daudzdzīvokļu mājas vai valsts objekti.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Apstrīdētās normas paredz - "Ja bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem atjaunotas īpašuma tiesības uz zemi, uz kuras atrodas likumā noteiktie objekti, kā arī daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, valstij vai pašvaldībām piederoši ūdensapgādes, siltumapgādes un energoapgādes objekti, zemes nomas maksa gadā nedrīkst pārsniegt 5% no zemes kadastrālās vērtības"

Tāpat paredzēts, ka "zemes nomas maksa, kas noteikta atbilstoši šā likumam 2008., 2009. un 2010.gadā nedrīkst pārsniegt iepriekšējam gadam aprēķināto zemes nomas maksas apmēru vairāk nekā par 25%."

Bet "zemes gabala nomas maksa privatizētā dzīvokļa un mākslinieka darbnīcas īpašniekam nedrīkst pārsniegt piecus procentus gadā no zemes kadastrālās vērtības", bet "privatizētā dzīvokļa un mākslinieka darbnīcas īpašniekam zemes gabala nomas maksa, kas noteikta atbilstoši šā likumam 2008., 2009. un 2010.gadā nedrīkst pārsniegt iepriekšējam gadam aprēķināto zemes gabala nomas maksas apmēru vairāk kā par 25%".

Lieta ir ierosināta pēc Soņas Traubes konstitucionālās sūdzības. Pieteikuma iesniedzēja uzskatīja, ka apstrīdētajās normās paredzētais nomas maksas aprobežojums nesamērīgi ierobežo viņas tiesības uz īpašumu.

Satversmes tiesa norādīja, ka, lai gan apstrīdēto normu leģitīmais mērķis ir aizsargāt dzīvokļu īpašniekus no nesamērīgi augstiem mājas uzturēšanas izdevumiem un zemes nomas maksas straujas palielināšanās, tomēr norādīto leģitīmo mērķi var sasniegt arī ar citiem līdzekļiem, vienlaicīgi mazāk ierobežojot zemes īpašnieku tiesības.

Turklāt šobrīd ne visi dzīvokļu īpašnieki ir uzskatāmi par sociāli neaizsargātākiem civiltiesisko attiecību dalībniekiem zemes nomas attiecībās. Valstij ir pienākums rūpēties par sabiedrības interešu ievērošanu tiesiskajās attiecībās. Tomēr valsts nevar šo pienākumu pildīt, nesamērīgi ierobežojot kādas sociālās grupas, piemēram, zemes īpašnieku tiesības.

Tādējādi Satversmes tiesa atzina apstrīdētās normas par neatbilstošām samērīguma principam un līdz ar to arī Satversmei. Tiesa atzina apstrīdētās normas par spēku zaudējušām no 2009.gada 1.novembra.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form