Nedaudz vairāk kā 50 kustības "Līdztiesība" atbalstītāju otrdien pulcējušies iepretim Ministru kabineta ēkai, lai protestētu pret valdības noteikumiem valsts valodas likuma izpildei.
Kustības aktīvisti izdala lapiņas krievu un latviešu valodā, kurās paskaidrotas mazākumtautību prasības. Tajās lūgts atbrīvot no valsts valodas zināšanu pārbaudes jebkuru personu, kas beigusi valsts akreditēto mācību iestādi un atteikties no sešu līmeņu valsts valodas zināšanu pārbaudes, kā arī izteiktas citas prasības.

Kustības "Līdztiesība" līdere Tatjana Ždanoka pasākumā aicināja tā dalībniekus neielaisties strīdos un diskusijās, bet iesniegt lapas ar paskaidrojumiem un piedāvāt parakstīt vēstules valdības locekļiem.

Pasākumu rotā jau vairākās akcijās redzētā instalācija - bumba, kas stāv uz Latvijas kartes, uz kuras uzrakstīts - valsts valodas noteikumi. Šoreiz bumbu izrotājušas arī trīs melnbaltas fotogrāfijas, kurās redzama tieslietu ministre Ingrīda Labucka, premjers Andris Bērziņš un Valsts prezidente Vaira Vīķe - Freiberga.

Kaut gan piketētāju vidū pārsvarā bija gados veci cilvēki, bija arī daži jaunieši, kas parakstījuši minoritāšu prasības. Valērijs no Jūrmalas savu rīcību paskaidroja tā, ka, atgriežoties no Lielbritānijas, kur viņš studē, vēlas uzsākt savu biznesu un vēlas darbā runāt krievu valodā.

"Krieviem ir liela pacietība, bet, ja reiz uzsprāgs - mēs visi atceramies 1917.gadu un pārējo...," sacīja Valērijs.

Savukārt nejauši garām gājusī latviete Rita Ždanova pauda sašutumu par to, ka krievi negrib mācīties latviešu valodu.

Šis ir kārtējais kreiso politisko spēku rīkotais protesta pasākums. 13.jūlijā notika līdz šim plašākais pikets pret valodas likuma noteikumiem. Tajā piedalījās nedaudz vairāk kā 500 cilvēku.

"Līdztiesība" plāno piketēt iepretīm valdības ēkai katru dienu līdz piektdienai, bet ceturtdien piketā prezentēs jauno instalāciju par noteikumu projektu tēmu. Ždanoka apliecināja, ka protesta akcijas turpināsies arī nākmnedēļ citā vietā.

Kreisie protesta akcijās prasa liberalizēt vēl nepieņemtos valdības noteikumus valsts valodas likuma izpildei, jo uzskata, ka pašreiz izstrādātais noteikumu variants apdraud krievu valodas lietošanas iespējas Latvijā.

Valdības pārstāvji noraida kritiku, norādot, ka noteikumi vēl tiek izstrādāti un tas notiek kopā ar EDSO ekspertiem. Amatpersonas solījušas, ka noteikumi būs saskaņoti ar starptautiskajām prasībām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!