Foto: F64
Nespējot piesnigušajos un sērsnas noklātajos mežos vairs atrast barību, arī šoziem vairākās pilsētās manītas urālpūces, kas parasti izvairās no cilvēku apdzīvotām vietām.

Kā pastāstīja Latvijas Putnu fonda vadītājs Kaspars Funts, pilsētās manīta meža pūce varētu būt uzskatāma par samērā normālu parādību, jo šie putni mēdz ligzdot ne tikai mežos, bet arī parkos, savukārt urālpūces parādīšanās, piemēram, Rīgā, ir neierasta, jo šie putni galvenokārt mīt Latvijas austrumu daļas lielākajos mežu masīvos.

Arī pagājušā gada bargajā ziemā Rīgā tika novērota urālpūce. Kā norādīja Funts, pūcēm biezas sniega segas, sērsnas un liela sala gadījumā ir grūti mežā atrast sev barību, tādēļ daži putni pietuvojas pilsētām, kur barību ir vieglāk atrast. Piemēram, pilsētās urālpūcēm viegls medījums ir baloži un kovārņi, kā arī peles un žurkas, ko putnam vieglāk nomedīt pie daudzdzīvokļu mājām no sniega attīrītās teritorijās ap atkritumu tvertnēm.

Salīdzinot ar ziemas laika apstākļiem, kas Latvijā tika piedzīvoti pirms aptuveni trīs līdz pieciem gadiem, pēdējos divus gadus ziemas liekas ļoti bargas gan biezās sniega segas, gan arī zemās gaisa temperatūras dēļ, bet Latvijas klimatiskajiem apstākļiem šādas ziemas ir normālas, tādēļ arī putnu populācijai ziema lielu kaitējumu nenodarīs, jo visas sugas laika gaitā ir pielāgojušās apstākļiem, pauda Funts.

Tomēr ir jārēķinās, ka bargās ziemas nepārdzīvo visi dzīvnieki un putni, jo vājākie aiziet bojā. "Ja šo ziemu salīdzina ar Latvijā aizvadītajām siltajām ziemām, tad ir skaidrs, ka šoziem nosals vairāk putnu, taču izsals tie, kuriem ir vājāki gēni un kuri nespēj atrast barību," sacīja Latvijas Putnu fonda vadītājs.

Ziemu nepārdzīvos arī vājākās urālpūces, taču urālpūču populācijai, tāpat kā citiem putniem, pārāk liels kaitējums netiks nodarīts, jo izdzīvojušie putni nākamajām paaudzēm nodos savus spēcīgos gēnus, savukārt nākamajām paaudzēm būs mazāk konkurentu gan uz ligzdvietām, gan arī uz barību, skaidroja Funts.

Arī Latvijā ziemās, kad putniem pietrūkst barības viņu ierastajā vidē, tā dēvētie nometnieki dodas meklēt barību citviet, tādēļ nereti dažādās vietās nākas novērot putnus, kas ikdienā nav novērojami.

Funts arī minēja, ka ziemā liela daļa no vārnām un kovārņiem, kas mitinās Latvijā, nemaz nav vietējie putni, bet gan ir ieceļojuši no Igaunijas, Somijas vai Krievijas ziemeļrietumiem, savukārt Latvijas vārnas un kovārņi ziemu mēdz pavadīt Polijā vai Vācijā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!