Pilsonības pretendentiem latviešu valodas pārbaudījumā vislielākās problēmas sagādā rakstīšana
Foto: PantherMedia/Scanpix

Latvijas pilsonības pretendentiem valsts valodas prasmes pārbaudījumā vislielākās problēmas parasti sagādā rakstīšanas daļa, atzīst Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Naturalizācijas pārvaldes (NP) vadītājs Igors Gorbunovs.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Ar klausīšanos un lasīšanu viss jau ir kārtībā, bet visgrūtāk iet ar rakstīšanu, jo daudzi to nenokārto. Rakstīšanas pārbaudi visgrūtāk ir nokārtot pilsonības pretendentiem vecumā virs 61 gada, bet, jo cilvēks jaunāks, jo vieglāk," stāsta Gorbunovs, piebilstot, ka viņam tas šķiet diezgan loģiski.

Tomēr interesants esot fakts, jauniešiem vecuma grupā no 15 līdz 18 gadiem rakstīšanas pārbaudi ir grūtāk nokārtot nekā 40 gadus veciem ļaudīm. Tas pats attiecas uz runas prasmes pārbaudi. "Tas ir pavisam dīvaini, ka liela daļa jauniešu, kuri dzimuši brīvā Latvijā, nespēj nokārtot latviešu valodas pārbaudi," izbrīnīts NP vadītājs.

Viņš stāsta, ka kopumā cilvēkiem, kuri vēlas naturalizēties, latviešu valodu apgūt nav viegli. Pērn valsts valodas pārbaudi nokārtoja tikai 52% no tiem pilsonības pretendentiem, kuri to kārtoja.

"Jāņem vērā, ka kopumā aptuveni trešā daļa no pilsonības pretendentiem tiek atbrīvota no valodas prasmes pārbaudes, jo viņiem ir vai nu sertifikāts par skolas beigšanu ar attiecīgu novērtējumu latviešu valodas eksāmenā, vai arī valodas prasmes apliecība. Līdz ar to sanāk, ka pagājušajā gadā viena trešdaļa pilsonības pretendentu bija atbrīvota no valsts valodas pārbaudījuma, viena trešdaļa šo pārbaudījumu sekmīgi nokārtoja, bet viena trešdaļa - nenokārtoja," stāsta Gorbunovs.

Jautāts, kāpēc tik slikti rezultāti, NP vadītājs skaidro, ka daudzi pilsonības pretendenti labi apzinās, ka reālajā dzīvē viņi var pilnībā iztikt bez latviešu valodas. "Piemēram, Daugavpilī cilvēkam ir darbs krievu valodā, krieviski ar viņu runā pašvaldībā, masu mediji arī raksta krieviski."

Nepilsoņi sūdzas, ka viņiem nav pieejami bezmaksas valodas kursi, bet, ja ir pieejami, tad tie neesot pietiekamā kvalitātē. Trūkstot arī kursu valodas prasmju nostiprināšanai, stāsta Gorbunovs. Viņš gan uzskata, ka tie, kuri patiešām vēlas iemācīties valodu, šo iespēju vienmēr atradīs.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form