Pirmais cilvēks, kurš kājām apgāja apkārt pasaulei – rīdzinieka Rengartena stāsts

Par fon Rengartenu nav daudz ziņu, viņa biogrāfijas dati gandrīz katrā ceļotājam veltītajā publikācijā tiek pārstāstīti, neminot vēstures avotus. Lai arī dažviet kā fon Rengartena dzimšanas vieta tiek minēta Rīga, daudz ticamāka ir versija, ka vācbaltietis ir dzimis 1864. gada 26. septembrī Minskas guberņā. Viņa tēvs bija akcīžu uzraudzības pārvaldes ierēdnis, Konstantīns audzis septiņu bērnu ģimenē. Pabeidzis vidusskolu, viņš strādājis par ierēdni Tērbatā un Rīgā. Kopš bērnības puisi vilinājuši ceļojumi, un jau pirms lielās pasaules ekspedīcijas Konstantīns bija ceļojis pa Eiropu, Āziju un Āfriku. Fon Rengartens ļoti vēlējies doties apkārt pasaulei, bet, tā kā viņš cietis no jūras slimības un uz kuģa nav varējis ilgi atrasties, krietni vienkāršāka jūras ceļojuma vietā nācies izvēlēties gadiem ilgu gājienu ar kājām.

Savam mūža ceļojumam fon Rengartens gatavojās desmit gadus, līdz 1894. gada 15. augustā pulksten 4 no rīta viņš izgāja no sava dzīvokļa un sāka iet Daugavpils virzienā, kur nonāca pēc astoņām dienām. Ceļa pirmo posmu kopā ar fon Rengartenu veica rīdzinieks Nikolajs Grīnerts, kurš gan izturēja tikai līdz Ukrainas pilsētai Harkovai, kur saprata, ka tālāk vairs nevar paiet. Grīnerts atvainojās fon Rengartenam un ar vilcienu atgriezās Rīgā, savukārt Konstantīns turpināja savu ceļu.

"Savu ceļojumu ap pasauli kungs nodomājis pabeigt sešos gados un atgriezties uz Rīgu. Rengartena kungs, šim brīžam 30 gadus vecs, ģērbies pēc vācu profesora Jēgera sistēmas un nes ceļa somu, kas nesver vairāk kā 30 mārciņas," 1894. gadā, drīz pēc tam, kad fon Rengartens bija devies ceļā, ziņoja laikraksts "Baltijas Vēstnesis". Kājās viņam ceļojuma laikā bijušas "pēc vidzemnieku pastalu modes no dzeltenas ādas taisītas kurpes, kurās ieauti divi pāri vilnas zeķu". Fon Rengartens prata vācu, krievu un franču valodu, kā arī nedaudz runāja angliski, kas krietni atviegloja viņa ceļojumu.

No Harkovas fon Rengartena maršruts veda uz Rostovu pie Donas, Tbilisi, bet pie Ararata kalna viņš šķērsoja Krievijas impērijas robežu un nonāca Persijā (tagad Irāna), caur kuru ceļoja divus mēnešus. Persijā fon Rengartenam nācies nakšņot dažādos šķūņos un kūtīs, savukārt vietējie iedzīvotāji neierastajam viesim lūguši medicīnisku palīdzību. Sekojot karavānu maršrutiem un dodoties tālāk uz austrumiem, rīdzinieks caur Turkmenistānu, Uzbekistānu un Kazahstānu devās uz Sibīriju. Krievijas dziļumos fon Rengartens novēroja alkohola radīto postu – kādā pilsētā, kurā mita aptuveni 3000 cilvēku, tikai 150 no viņiem bijuši skaidrā. Pēc Vidusāzijas fon Rengartens nonācis Sibīrijas pilsētā Tomskā, kur saticis savu sievu, kura uz turieni bija speciāli atceļojusi no Rīgas.

"Neskatoties uz temperatūras pastāvīgajām maiņām, ejot pa valstīm, kur dažāds klimats, Rengartens jūtoties visai spirgts. Ne lielais karstums Ašhabadā, ne aukstais lietus Sibīrijā, kur viņš samircis Irkutskas tuvumā kādā alā pavadīja nakti, neesot bijuši viņa veselībai kaitīgi. Viņš domā, ka pa lielākai daļai viņu no sasaldēšanās aizsargājušas vilnas apakšējās drānas, kuras viņš pastāvīgi nēsājot," par ceļotāja gaitām 1898. gada maijā, kad fon Rengartens jau atradās ASV, ziņoja "Rīgas Pilsētas Policijas Avīze".