Pirmo reizi Latvijas vēsturē 'mūžinieks' lūdzis apžēlošanu  (42)

Ieslodzījuma vietu pārvaldē (IeVP) portāls "Delfi" uzzināja, ka 1968.gadā dzimušas Lujāns notiesāts 1994.gadā. Lujāns ir viens no tiem, kuriem savulaik ar toreizējā Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa lēmumu piespriestais nāvessods aizstāts ar mūža ieslodzījumu, informē IeVP.

Mediju arhīvs liecina, ka Lujāns, kopīgas iedzeršanas laikā nodūra vienu pudeles brāli, un tad, nolēmis, ka otrs grib viņu nodot policijai, nodūris arī otru, aplaupīja nogalināto dzīvokli un pēc pāris dienām mēģināja izdarīt vēl vienu slepkavību.

Valsts prezidenta Apžēlošanas dienesta vadītāja Elena Lodočkina portālam "Delfi" apliecināja, ka nesen apžēlošanu tiešām lūdzis pirmais ar mūža ieslodzījumu notiesātais, kuram pēc likuma ir šādas tiesības. Persona, kurai piespriests mūža ieslodzījums, apžēlošanu var lūgt tad, kad "atsēdēti" ne mazāk kā 20 gadi.

Lūgumu Apžēlošanas dienests saņēma nesen, un šobrīd tas ir sagatavošanas stadijā. Lodočkina skaidroja, ka noteikumi visiem ieslodzītajiem attiecībā uz apžēlošanu ir vienādi, neatkarīgi no tā, uz kādu termiņu viņi ir notiesāti. Kad pienāk likumā noteiktais termiņš, viņi var vērsies ar lūgumu pēc apžēlošanas. Apžēlošanas dienests pārbauda, vai lūgums atbilst Apžēlošanas likumam, tad sāk apžēlošanas lietu un vēlāk to nodod izskatīšanai prezidentam. Šis process ilgst no sešiem līdz septiņiem mēnešiem.

Portāls "Delfi" iepriekš vēstīja, ka pirmie uz mūžu notiesātie apžēlošanu varēs lūgt 2013.gadā. Šogad apžēlošanu Valsts prezidentam var lūgt trīs personas, kuras savulaik bija notiesātas par slepkavību vainu pastiprinošos apstākļos, laupīšanu, zādzību. Ja prezidents nolems personas neapžēlot, tad atkārtotu apžēlošanu varēs lūgt pēc vēl viena gada.

Kopā ar Lujānu mūža ieslodzījumu kopš 1993.gada izcieš arī Vladimirs Ivanovs un Viktors Pirožņikovs, kuriem arī ar mūža ieslodzījumu aizstāts iepriekš piespriestais nāvessods. Kopumā šobrīd Latvijas cietumos ir 63 "mūžinieki", no kuriem 53 jau ir stājies spēkā tiesas spriedums.