Pirms pieciem gadiem solīja interešu aizstāvību un labklājību

Latvijas iedzīvotāju interešu vai cilvēktiesību aizstāvēšana, savas patības, kultūras un dzīvesveida saglabāšana Apvienotajā Eiropā un labklājības pieaugums – šos aspektus dažādās interpretācijās pirms pieciem gadiem notikušajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās kā prioritāros nosauca tās piecas partijas, kuru pārstāvji iekļuva EP sastāvā.

Tiesa, neviena no šīm partijām – apvienība „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK (TB/LNNK), „Jaunais laiks” (JL), savienība „Latvijas Ceļš” (LC), Tautas partija (TP) un apvienība „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” (PCTVL) – šos mērķus nesolīja sasniegt līdz 2009. gada 5. – 7. jūnijam, kad Eiropā notiks nākamās EP vēlēšanas.

Pirms pieciem gadiem vislielāko Latvijas pilsoņu balsu skaitu ieguva „tēvzemieši”. No viņu rindām EP iekļuva „tēvzemiešu” oficiālais līderis, kā arī agrākais finanšu ministrs un satiksmes ministrs Roberts Zīle, kā arī nu jau citos politiskajos spēkos iesaistījušies: bijušais premjers un vairākus citus amatus Latvijas politikā ieņēmušais Guntars Krasts, ilggadējais aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis un vairākus politiskus amatus ieņēmusī Inese Vaidere.

Divi deputāti iekļuva arī no JL. Viņu vidū bija tagadējais premjers un bijušais finanšu ministrs Valdis Dombrovskis, kuru līdz ar atgriešanos Latvijas iekšpolitikā aizstāja bijusī Saeimas deputāta Liene Liepiņa, kā arī politikā salīdzinošāk mazāk pieredzējušais Aldis Kušķis. Visbeidzot, pa vienam mandātam EP ieguva LC, ko pārstāvēja bijušais ārlietu ministrs Georgs Andrejevs, TP – bijušais ārlietu ministrs Rihards Pīks, PCTVL – viena no apvienības līderēm Tatjana Ždanoka.

Visas piecas partijas solīja aizstāvēt Latvijas iedzīvotāju patību un sekmēt labklājību. Līdzīgi kā Latvijas iekšpolitikā viskrasāko nostāju attiecībā uz ES ieņēma latvisko identitāti aizstāvošā TB/LNNK no vienas puses un krievvalodīgo – PCTVL no otras puses. Šo partiju savstarpējā argumentācijā arī izpaužas vislielākās atšķirības.

„Tēvzemiešus”, kurus EP pārstāvēja turpat puse Latvijas deputātu – četri no deviņiem – savā priekšvēlēšanu programmā solīja aizstāvēt „ES nacionālo valstu nacionālo suverenitāti”. Apvienība arī dižojās, ka jau toreiz sadarbojās ar tām Eiropas valstu partijām, kas arī noraida federālas Eiropas ideju. „Lai nodrošinātu ilglaicīgu un stabilu ES attīstību, mēs rūpēsimies, lai tiktu garantēta visu dalībvalstu vienlīdzība - mazo un lielo, veco un jauno”, pauda TB/LNNK un piebilda, ka mēģinās mazināt „Briseles birokrātiju” un piespiest ES ievērot Latvijas intereses.

Arī citi, līdzīgi „tēvzemiešu” nosprausti mērķi atbilda jau daudzkārt Latvijā paustajam. Tostarp, komunistiskā genocīda un Latvijas okupācijas fakta starptautiska fakta nosodīšana, apņemšanās stingri noraidīt „šantāžu”, ko Krievija sadarbībā ar ES, vēlas pievienot pret Baltijas valstīm. „Tēvzemieši” arī solīja, ka Latvijā netiks pieļauta jauna imigrantu ienākšana, jo valsts nevarot atļauties uzņemt vēl citus cittautiešus.

Pārējās partijas, kurās dominē latviešu izcelsmes politiķi, Latvijas nacionālo interešu aizstāvēšanas solījumus bija atturīgākās un etniskās attiecības nekomentēja vispār. „Lai mazās valstis ES varētu runāt ar lielajām kā līdzīgs ar līdzīgu, Latvijai Eiropas Parlamentā jābūt pārstāvētai ar spēcīgām un politikā pārbaudītām personībām, kuri, kā starptautiskā arēnā pieredzējuši politiķi, spēs pārstāvēt Latviju arī EP vēlētos amatos,” tā savā priekšvēlēšanu programmā rakstīja LC. „„Jaunais laiks” iestājas par stipru Eiropas Savienību, kas balstās uz nacionālo valstu suverenitāti. Veiksmīgākais līdzeklis Latvijas mērķu sasniegšanai ir visciešākā sadarbība ar visām Eiropas valstīm,” piebilst JL, pēcāk norādot, ka ir gatavas iestāties par „Latvijas tautas” interesēm.

Līdzīgi kā Saeimas un Latvijas pašvaldību vēlēšanās krasi pretēju nostāju „TB/LNNK” ieņēma PCTVL. Tāpat kā vietēja mēroga vēlēšanās tā pozicionēja sevi iepretim pozīcijas partijām. Tā neslēpa, ka „Latvijas tauta ir samaksājusi pārāk augstu cenu par iestāšanos Eiropas Savienībā”. „Valdošo partiju” mērķtiecīgā rīcība, sagraujot Latvijas rūpniecību, lai to atbrīvotu Rietumu uzņēmējiem un cita veida nesaimnieciska darbība bija padarījusi Latviju par valsti, kuru pametusi vairāk nekā 10% iedzīvotāju un kuru masveidā atstāj jaunatne.

Tādējādi PCTVL uzsvēra, ka „mūsu deputātu uzdevums Eiroparlamentā ir aizstāvēt Latvijas tautas, valsts krievvalodīgās kopienas, savu vēlētāju intereses. Eiropas Parlamentā PCTVL sadarbosies ar kreisajām, mazākumtautību, reģionālajām un zaļo partijām”. PCTVL sola sadarboties ar citām Eiropas krievvalodīgo partijām un „Eiropas līmenī aizstāvēs cilvēka tiesības uz dzīvību, veselīgu vidi, vārda un uzskatu brīvību, kā arī tiesības iegūt izglītību dzimtajā valodā, saglabāt etnisko identitāti un nacionālo kultūru. Apvienības deputāti sekmēs Latvijas nepilsoņu atzīšanu par pilntiesīgiem ES pilsoņiem”.

Atšķirības četru partiju no vienas puses un PCTVL no otras puses starpā pastāv arī paustajos uzskatos, ka ES būtu jāsekmē Latvijas iedzīvotāju labklājība.

Piemēram, TP pauda, ka tās prioritātes būs reģioni, kam nepieciešams ES atbalsts. „Tuvākajos 10 gados Latvijai no dažādiem ES fondiem jāsaņem palīdzība vismaz 4% no iekšzemes kopprodukta jeb trīs miljardi latu,” norādīja TP, piebilstot, ka ir par saviem solījumiem atbildīga partija, līdzīgi kā citas partijas, saistot EP vēlēšanas ar Latvijas iekšpolitikā notiekošo. „Diemžēl laikā, kad TP atradās opozīcijā, dažādu iemeslu un sakritību dēļ tauta pieredzējusi cenu kāpumu un maz priecīgu uzlabojumu,” raksta TP.

Pavisam konkrēts savos solījumos ir LC. „ „Latvijas ceļa” mērķis ir panākt, lai Latvija kā Eiropas Savienības dalībvalsts 10 gados sasniegtu Eiropas vidējo dzīves līmeni, kur alga ir vismaz – 2000 eiro, pensijas – 500 eiro, izveidojot plašu sabiedrības vidusslāni un attīstot visus Latvijas novadus”.

Tāpat LC sola ES līdzekļus ieguldīt izglītībā un zinātnē, jo cilvēkresursi, pēc partijas ieskata, ir galvenā Latvijas vērtība. LC arī pauž apņēmību radīt tādu tautsaimniecību, kas vairo darbavietas un uzlabo darba apstākļus. „Mēs esam pret pārmērīgu reglamentāciju uzņēmējdarbībā un par brīvu konkurenci, jo tikai tā var samazināt produktu un pakalpojumu cenas,” norādīja LC.

Liberālu un visaptverošu iekļaušanos ES struktūrās kā attīstības garantu sola arī JL. Arī tas sola par ES budžeta daļas novirzīšanu struktūrfondiem un Kohēzijas fondam, kas bija un vēl joprojām ir nozīmīgi avoti valsts ekonomiskajā attīstībā. „Eiropas nauda un mūsu darbs Eiropas Savienībā attīstīs lauku uzņēmējdarbību un radīs labi apmaksātas darba vietas,” pauda JL.

Pretēji saviem konkurentiem PCTVL uzsver nepieciešamību ES tuvināties Krievijai un tādējādi stimulēt Latvijas ekonomikas attīstību. „ES paplašināšanai uz Austrumiem un partnerattiecībām ar Krieviju jābūt vērstām uz to, lai no Lisabonas līdz Vladivostokai izveidotu vienotu politisko un ekonomisko telpu,” rosina PCTVL. Tādējādi Eiropa varēšot konkurēt ar ASV un Austrumāziju, globāli uz pasaules ekonomiku pirms pieciem gadiem lūkojās PCTVL.

Uzmanības pievēršana Latvijas un tās sabiedrības savdabībai izskaidrojama ar faktu, ka pirms referenduma par iestāju ES, viskarstākās diskusijas notika tieši par jautājumiem, vai Latvija nezaudēs savas īpatnības un vai un kādā veidā iestāšanās ES sekmēs Latvijas neatkarību.

Source

www.DELFI.lv
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form