Plūdi atsedz trūkumus glābšanas organizēšanā

Šā gada pamatīgie pali ir atklājuši trūkumus glābšanas darbu novēršanā un plūdu prognozēšanā, piektdien raidījumam "900 sekundes" atzina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Aldis Lieljuksis.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"10 gadi ir pagājuši bez nopietniem plūdiem, tas ir iemidzinājis," atzina Lieljuksis, norādot, ka daudzviet pašvaldībām trūkst plūdu draudu prognozēšanas metodes, tāpat valstī nav pētījumi, lai iepriekš paredzētu plūdu apdraudētās vietas.

Šā gada plūdos vienīgā pašvaldība, kurai bijis pamatīgs plūdu prognozēšanas plāns, bijusi Jelgava, atzina Lieljuksis. "Vienīgā vieta, kur kvalitatīvi sagatavoti plūdu novēršanas pasākumi, ir Jelgava. Citviet viņi saka – redz, kur tā zilā strīpa uz tilta, ja kāps līdz turienei, tad applūdīs tas un tas. Tas nav nopietni," sacīja Lieljuksis.

Viņš arī atzina, ka problēmu glābējiem radīja mazās upes, kuras "neviens nekontrolēja un neskatījās".

Tāpat glābēji konstatējuši lielas nepilnības normatīvajā regulējumā ar mazajiem HES. "Pašlaik mēs sarunājam tā pa "čomiskam". Bet kas būs, ja kādreiz neizdosies," sacīja VUGD priekšnieka vietnieks.

"Mēs taisāmies saskaitīt cāļus, kur ir tās nepilnības, un viņas nebūs maz," sacīja Lieljuksis.

Tomēr viņš apgalvoja, ka visas bīstamās valstī ir apzinātas un plūdu apdraudētie iedzīvotāji vairākkārt brīdināti. Tāpat Lieljuskis uzsvēra, ka valstī nav konstatētas tādas vietas , kur varētu notikt HES dambju pārrāvumi.

Jau vēstīts, ka straujā atkušņa dēļ daudzviet Latvijā sākušies plūdi, bet vissmagāk cietis Jelgavas novads, kur Lielupes līmenis ceturtdien sasniedza 320 metrus.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form