Plūdos un knišļu uzbrukumos cietušajiem lauksaimniekiem novirza 588 860 latu

Finanšu ministrs Oskars Spurdziņš (TP) informēja, ka nākamajā sēdē valdībai piedāvās lemt par zaudējumu segšanu autoceļiem un pabalstu ģimenēm, kurās no knišļu uzbrukumiem gājuši bojā vienīgie īpašumā esošie lopi.

Par hektāru applūdušo kartupeļu, dārzeņu un cukurbiešu sējplatību būs iespējams saņemt 82 latus, bet par aramzemē sēto zālienu, graudaugiem un pākšaugiem zaļbarībai un skābbarībai, kukurūzu zaļbarībai un skābbarībai, zālājiem sēklu iegūšanai un nektāraugiem - 30 latus par hektāru.

Par plūdos izpostīto vasaras un ziemas kviešu, rudzu, vasaras un ziemas miežu, auzu, tritikāles, griķu, vasaras un ziemas rapšu, šķiedras linu, lauku pupu, zirņu un dažādu laukaugu maisījumu sējplatību zemnieki varēs saņemt 35 latus par hektāru.

Lauku atbalsta dienests (LAD) kompensācijas lauksaimniekiem izmaksās, pamatojoties uz pretendentu dienesta reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs līdz 2005.gada 10.jūnijam iesniegtajām deklarācijām par maijā applūdušajām platībām.

Kompensācijas par dzīvniekiem, kas krituši no kukaiņu kodumiem, varēs saņemt reģistrētu mājlopu, ganāmpulku un novietņu īpašnieki. Tiem līdz šā gada 1.augustam LAD reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē būs jāiesniedz deklarācija par kritušajiem dzīvniekiem. LAD kompensācijas atbalsta pretendentiem izmaksās nedēļas laikā pēc deklarācijas saņemšanas.

Kompensācijas par dzīvniekiem, kas ir krituši no kukaiņu kodumiem līdz šā gada 17.jūnijam, aprēķinās par reģistrētiem dzīvniekiem 50% apjomā no vidējās dzīvnieku tirgus vērtības un 70% apjomā par reģistrētiem pārraudzībā esošiem dzīvniekiem no vidējās to tirgus vērtības.

Vidējā tirgus vērtība par slaucamu govi, zīdītājgovi un apsēklotu teli noteikta 525 lati, par vairāk nekā gadu veciem jaunlopiem - 300 latu, par līdz gadu veciem jaunlopiem - 115 lati, par zirgu - 1000 latu, bet par aitu - 80 latu.

Lai noteiktu kompensāciju, Lauksaimniecības datu centram līdz šā gada 15.jūlijam būs jāiesniedz LAD saraksts par dzīvniekiem, kuri ir krituši knišļu kodieniem.

Ja pretendents par plūdu vai kritušo dzīvnieku radītajiem materiālajiem zaudējumiem būs saņēmis apdrošināšanas atlīdzību, piešķirtā kompensācija būs jāsamazina par summu, kas saņemta sakarā ar apdrošināšanu.

Atbalsta līdzekļi kompensācijām par dabas radītajiem zaudējumiem lauksaimniecībā rasti, pārdalot subsīdiju resursus. No vētras postījumu seku likvidēšanai neizlietotajiem finanšu līdzekļiem kompensācijām atvēlēti 500 000 latu, bet 88 860 lati novirzīti no lauksaimniecības riska samazināšanai neizmantotās naudas.

Ar subsīdijām mērķis ir daļēji kompensēt dabas katastrofas - plūdos un knišļu uzbrukumā radītos materiālos zaudējumus lauksaimniecības produktu ražotājiem.

Zaudējumu kompensācijām knišļu uzbrukumos un plūdos cietušajām saimniecībām Zemkopības ministrija iepriekš plānoja novirzīt miljonu latu. Lielāko daļu naudas bija paredzēts piešķirt tieši plūdu radīto materiālo zaudējumu segšanai. Tā kā deklarētās applūdušās platības bija daudz mazākas, nekā sākotnējos provizoriskajos aprēķinos norādītās - no 30 000 līdz 40 000 hektāriem -, paredzētais atbalsts gandrīz par pusi samazināts.

Līdz noteiktajam termiņam LAD reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs saņemti 1513 lauksaimnieku iesniegumi kompensācijām par 10 160 hektāriem plūdu skarto zemi, arī par bojāto sējumu un zālāju platību.

Kā ziņots, ilgstošo lietavu radīto plūdu dēļ maijā applūda sējumi, pļavas un ganības un lauksaimnieki visā Latgales reģionā nonāca krīzes situācijā.

Mitrums, kas Latgalē bija vērojams pēc spēcīgajām lietavām un plūdiem, veicināja knišļu - sīku, druknu, odiem līdzīgu kukaiņu - vairošanos. Kukaiņu izplatīšanos veicināja arī vēlais pavasaris un Latvijā pāris dienu valdošais karstais laiks. No šo kukaiņu kodieniem sešos Latvijas austrumu rajonos gāja bojā vairāk nekā 500 mājlopu.