Policija pieļauj, ka sabiedriskās kārtības saglabāšanai 16.martā varētu tikt pielietoti arī žogi, taču piekļuve Brīvības piemineklim netikšot slēgta.
Gatavojoties 16.martam, policija sekos līdzi arī tiesas procesam, ja gadījumā šodienas pašvaldības lēmums tiks pārsūdzēts.
Lēmumu aizliegt 16.martā rīkot jebkādus pasākumus pie Brīvības pieminekļa pašvaldība šodien pieņēma, pamatojoties uz likuma "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" normām, kas liek ņemt vērā drošības struktūru ieteikumus un ļauj aizliegt pieteiktos pasākumus.
Kā skaidroja Rīgas pilsētas izpilddirektora Andra Grīnberga preses sekretārs Uģis Vidauskis, "izpilddirektors nebūt nav priecīgs, ka bija jāaizliedz visi pasākumi, it īpaši "Daugavas Vanagu" gājiens, bet konkrētā situācija valstī un šī nopietnā informācija no drošības iestādēm lika pieņemt šādu lēmumu".
"Pēc Drošības policijas sniegtās informācijas, minēto pasākumu laikā būtu liela dažādu provokāciju un agresīvas rīcības iespējamība no malas, kas varētu pāraugt grūti kontrolējamās nekārtībās," sacīja Vidauskis.
Kā norādīja Drošības policijas priekšnieka palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa, analizējot iespējamo situācijas attīstību saistībā ar 16.martā plānotajām publiskajām akcijām, secināts, ka "pastāv dažāda veida sabiedrības drošības apdraudējumu riski 16.marta plānoto pasākumu norisei". Sīkākus komentārus Drošības policija nesniedz.
"Ņemot vērā, ka pasākuma pieteicēji solījuši vērsties Administratīvajā tiesā, Drošības policija ir gatava sniegt savus argumentus tiesā," sacīja Apse-Krūmiņa.
Kā ziņots, pieteikumu iesniedzēji sola pašvaldības aizliegumu apstrīdēt Administratīvajā tiesā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
