Politiķi izglītībā sola nodrošināt stabilitāti, skolotāja prestiža celšanu un vaučeru ieviešanu
Foto: DELFI

Sabiedriskās politikas centrs "Providus" šodien rīkotajā diskusijā 11.Saeimas deputātu amata kandidāti izglītības jomā solīja nodrošināt stabilitāti, sociālo problēmu atrisināšanu, skolotāja prestiža paaugstināšanu un vaučeru ieviešanu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Runājot par kvalitatīvas izglītības pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) izglītības eksperte Vineta Poriņa norādīja, ka visapdraudētākie ir maznodrošinātie iedzīvotāji, jo diemžēl pašlaik valstī netiek nodrošināta Satversmē noteiktā bezmaksas pamatizglītība un vidējā izglītība, tādēļ nacionālās apvienības mērķis būšot praksē realizēt bezmaksas izglītību.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārā sekretāre Daiga Reča (ZZS) uzskata, ka tiek darīts viss iespējamais, lai izglītības pieejamība tiktu nodrošināta visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu dzīvesvietas un materiālā stāvokļa. Reča pieļauj, ka ierobežotas izglītošanās iespējas varētu būt attālāko lauku novadu jauniešiem, kuri dažādu iemeslu dēļ nav ieguvuši pamata vai vidējo izglītību. Taču šīs problēmas esot iespējams risināt ar tālmācības programmu piedāvājuma paplašināšanos. "Savukārt bērniem izglītības pieejamība valstī patlaban ir nodrošināta. Pašvaldību sociālie dienesti zina savu ģimeņu materiālos apstākļus un tām ģimenēm, kurām ir problēmas, pašvaldība palīdz un bērni skolu var apmeklēt.

10.Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete (V) uzskata, ka valstī tiek nodrošināta Satversmē garantētā bezmaksas pamatizglītības un vidējā izglītība, taču sarežģītāk ir ar augstākās izglītības ieguves iespējām. Druviete uzsvēra, ka izglītības pieejamību noteikti ir jāsaista ar sociālo situāciju valstī, lai visiem skolēniem būtu nodrošināts apģērbs un apavi, transports uz skolu un mājām, ēdināšana. Kā riska grupas viņa minēja tos bērnus, kuru vecāki ir devušies uz ārvalstīm strādāt, kā arī to vecāku bērnus, kuri nespēj rūpēties par saviem bērniem.

Runājot par to, kā saglabāt mazās lauku skolas, jo īpaši valsts pierobežā, Poriņa uzskata, ka vajadzētu šajās skolās strādājošo skolotāju algai piemērot koeficientu. Šo ideju atbalstīja arī Reča, piebilstot, ka tas finansējums, kas IZM paliek, samazinoties skolēnu skaitam, netiktu IZM atņemts, šo finansējumu varētu novirzīt mazo skolu pedagogu atalgojumam, jo pagājušajā mācību gadā valstī bija 291 skola, kurā mācījās līdz 100 skolēniem. Arī Druviete uzskata, ka ilgtermiņā mazo skolu saglabāšana valstī attaisnosies.

Diskusijas laikā tika skarts arī jautājums par pirmsskolas izglītību un bērnudārza vietu nodrošināšanu visiem bērniem, kuri to vēlas. Druviete norādīja, ka nākotnē valstij ir jārada iespējas, kā vairāk bērnus iesaistīt izglītības iestādēs agrīnajā vecumā. IZM ir aprēķinājusi, ka, lai nodrošinātu valsts finansējumu pirmsskolas skolotāju, kuri strādā ar bērniem līdz piecu gadu vecumam, atalgojumam ir nepieciešami 28 līdz 36 miljoni latu. "Šī summa nav tik liela, lai to nespētu atrast budžetā," piebilda Druviete. Zatlera reformu partijas (ZRP) izglītības un zinātnes ministra amata kandidāts Roberts Ķīlis (ZRP) uzskata, ka, pārejot uz augstākās izglītības kreditēšanu, tos līdzekļus, ko valsts patlaban iegulda augstākajā izglītībā, varētu novirzīt kvalitatīvai bezmaksas izglītībai no pirmsskolas līdz vidusskolai.

Poriņa stāstīja, ka skolas vide ir piemērota bērniem no septiņu gadu vecuma, tādēļ sešgadnieku izglītības programma būtu jāīsteno pirmsskolas izglītības iestādēs, bet uz skolu bērni jāpalaiž tikai septiņos gados un uzreiz 2.klasē, lai varētu 18 gados iegūt vidējo izglītību.

Dažādi viedokļi diskusijas dalībniekiem bija par birokrātiju skolā, kas ierobežos skolotāju iespējas strādāt radoši. Druviete uzskata, ka ir rūpīgi jāveic normatīvo aktu analīze un maksimāli jāatsakās no skolotāju birokrātiskas uzraudzības. Ķīlis uzskata, ka skolotāju tālākizglītības nodrošināšana ir jāuztic skolotāju profesionālajām organizācijām, nevis IZM ierēdņiem. "Ja nauda nonāks līdz katram bērnam, vecākiem būs iespēja izvēlēties dažādu filozofiju skolas, kur ir atšķirīgas mācību metodes no tradicionālajām skolām," piebilda Ķīlis.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form