Politiķi kategoriski noraida SC piedāvātos 'kompromisa grozījumus' valodas jautājumā
Foto: Saeimas administrācija

Saeimā pārstāvētie politiskie spēki kategoriski noraida "Saskaņas centra" (SC) piedāvātos "kompromisa grozījumus" Valsts valodas likumā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kā ziņots, SC trešdien izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka SC Saeimas frakcijas balsojums par vai pret Satversmes grozījumiem par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai būs atkarīgs no valdošās koalīcijas balsojuma par SC piedāvātajiem grozījumiem Valsts valodas likumā, kas paredz mazākumtautību valodas lietojuma iespēju paplašināšanu iedzīvotāju saskarē ar valsts un pašvaldību institūcijām tajās Latvijas pilsētās un novados, kur ne mazāk kā 20% iedzīvotāju ir mazākumtautību pārstāvji.

"Vienotības" priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa uzsvēra, ka valodas jautājumos kompromisa nav un nevar būt. "Šie jautājumi nav diskutējami. Vienota valsts var pastāvēt tikai tad, ja ir viena nacionāla valoda," teica Āboltiņa.

Deputāts Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) norādīja, ka te pat īsti neesot ko komentēt un ka valodas un kultūras jautājumos runāt par jebkādiem kompromisiem ir nelietderīgi.

Opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis uzsvēra, ka šeit nekādu kompromisu nevar būt. Viņš arī piebilda, ka SC ar šādu rīcību mānot savus vēlētājus.

Kā informēja SC Saeimas frakcijā, sagatavoti arī grozījumi likumā "Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību", lai tiktu nekavējoties atsauktas deklarācijas - tā saucamās atrunas. Tas nozīmē, ka katrai lingvistiskai grupai ir tiesības konkrētajā pašvaldībā pieprasīt savai valodai mazākumtautības valodas statusu un līdz ar to iegūt tiesības komunicēt kā fiziskām personām ar valsts un pašvaldību iestādēm savā dzimtajā valodā.

SC norāda, ka tas arī nozīmē, ka lietvedība notiek tikai valsts valodā, kas Latvijā ir viena - latviešu valoda.

"Parakstu vākšanā aktīvi piedalījās krievvalodīgie jaunieši. Tas liecina, ka arī krievvalodīgo Latvijas iedzīvotāju jaunā paaudze dzīvo ar izjūtu, ka valsts viņus uzskata par otrās šķiras pilsoņiem. Šie jaunie cilvēki jau ir dzimuši un izauguši neatkarīgajā Latvijas Republikā, lieliski zina latviešu valodu, bet viņi uzskatīja par savu pienākumu izteikt neapmierinātību ar valsts politiku. Jaunieši, kuri brīvi runā latviešu, krievu un angļu valodā, izdarīja šādu izvēli, un tas var liecināt tikai par vienu - ka tāda valsts politika, kas noliedz dialogu un kompromisu meklējumus, ir izgāzusies," uzskata SC Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs.

"Valdošā koalīcija histēriski aicina referendumā balsot pret krievu valodu, kaut gan pareizāk būtu aicināt balsot par latviešu valodu. Un tāda rīcība kārtējo reizi parāda - vadošās partijas piedāvāja nevis meklēt risinājumus problēmai, bet demonstrēja sabiedrībai: Latvijā ir "pareizie" un "nepareizie" pilsoņi," norāda SC priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Viņš uzsver, ka SC nebaidās piedāvāt risinājumus grūtākajās situācijās.

"Ierosinātie grozījumi ir kompromisa piedāvājums tiem teju 200 000 Latvijas pilsoņu, kuri uzskata, ka nacionālā politika ir izgāzusies. Un gribētu atgādināt, ka par referenduma rīkošanu parakstījās vairāk cilvēku, nekā vēlēšanās nobalsoja par Zatlera reformu partiju vai, piemēram, "Vienotību"," norāda Ušakovs.

Savukārt SC frakcijas lēmums par savu rīcību attiecībā pret likuma grozījumiem par valsts valodas piešķiršanu krievu valodai būs atkarīgs no tā, kā valdošās partijas balsos par SC piedāvātajiem kompromisa likuma grozījumiem.

SC deputāti arī aicina, lai nepieļautu starpetniskās sašķeltības padziļināšanos un starpnacionālu konfliktu rašanos dažādos sabiedrības slāņos, valstī vienreiz un uz visiem laikiem atteikties no ieraduma lietot lozungus "Krievi nāk!" un "Latvieti, nepadodies!", bet atrast sevī vīrišķību patiesi sākt dialogu.

"Atbilstoši vispārējiem demokrātijas principiem, pieņemot lēmumus, kuri skar konkrētu sabiedrības daļu, ir nepieciešams ņemt vērā šīs konkrētās sabiedrības daļas viedokli. Tāpēc ir jāatzīst, ka krievu valodai, kas ir dzimtā valoda 30% valsts iedzīvotāju, nevajadzētu būt tādam pašam statusam Latvijā kā svahili vai spāņu valodai. Nevajadzētu būt jau tāpēc vien, ka valstij, iedzīvotāju skaitam strauji samazinoties, nav morālu tiesību atgrūst un "izgrūst" prom trešo daļu no valsts iedzīvotājiem - godīgiem nodokļu maksātājiem, kuri strādā kopējam labumam. Bet tāpēc nepieciešams sākt diskusiju par to, kādam ir jābūt krievu valodas statusam," uzskata Urbanovičs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Saskaņa Valodas referendums
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.
Lasi vēl
 

Comment Form