Arī Tautas partijas (TP) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis apliecināja, ka TP atbalsta kultūras ministra Inta Dāldera (TP) centienus, kas ietver PVN samazināšanu grāmatām
"Palielināt PVN grāmatām bija liela kļūda. Par tūrismu - jāapspriež finansiālo ieguvumu analīze. Pieļāvuma līmenī - jā, jāsamazina - pārāk krasi no 0% uz 21% likmi tika palielināts," piesardzīgs bija Kučinskis.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis norādīja, ka PVN likmes paaugstināšana bija balstīta uz bijušā premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) tā laika aprēķiniem.
"Šodien ir pārliecība, ka, kopumā vērtējot, PVN palielināšana nav nostrādājusi. Tomēr par samazināšanu jābūt vienprātībai koalīcijas partiju vidū," Brigmanis norādīja, ka par budžeta lietām valdībā atbild finanšu ministrs Einars Repše (JL) un Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL). "Ja šāda iniciatīva nāks no finanšu ministra - ZZS nav problēmu atbalstīt," apliecināja Brigmanis.
Diezgan noteikts izteikumos bija apvienības "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK valdes priekšsēdētājs Roberts Zīle: "Latvijā dabasgāzei ir 10% PVN likme, bet koksnei - 21%, kas nav loģiski visā Eiropā. Tas pats attiecas uz orģinālliteratūru latviešu valodā, kas jāatbalsta ar PVN liknes samazināšanu vai subsīdiju programmu orģinālliteratūras daļā."
Zīle atbalsta arī PVN likmes samazināšanu viesnīcām, norādot, ka to palielināt arī nebija pareizi, jo Latvijā iebraucošais tūrisms ir eksports.
Valdības sociālie partneri 29.aprīlī vienojās aicināt Saeimu steidzamības kārtā lemt par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmju samazināšanu tūrismam un grāmatu izdošanai.
Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē šādu nostāju atbalstīja Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, savukārt valdības pārstāvji pagaidām atturējās, tā arī nesniedzot skaidras atbildes par iespējamo likmju samazinājumu.
Sociālie partneri vēlas, lai likmes no 21% tiktu samazinātas uz 10%.
PVN likmju samazināšana izraisīja plašas debates sēdes dalībnieku starpā, jo situācija tūrisma nozarē esot kritiska.
Latvijas Darba devēju konfederācijas vadītājs Vitālijs Gavrilovs vairākkārt uzvēra nepieciešamību samazināt nepārdomāti palielinātās nodokļa likmes un valdības pārstāvjiem pat sacīja: "Situācija ir superkritiska, uzņēmēji mirst, johaidī!" Šajos apstākļos nav laika ilgām debatēm un izvērtēšanām, sacīja Gavrilovs.
Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis sēdes dalībniekiem pagaidām nesniedza skaidru atbildi par iespējamu PVN likmju samazinājumu. Esot skaidrs, ka pēc PVN paaugstināšanas atsevišķas lietas Latvijā strādā citādāk nekā citviet Eiropā. Par iespējamām nodokļu politikas izmaiņām jūnijā plānotas diskusijas ar starptautiskajiem aizdevējiem.
Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) uzsvēra, ka PVN likmju palielināšana šīm nozarēm bijusi kļūda, jo tas neesot apspriests ar uzņēmējiem un rūpīgi izvērtēts. Tomēr tagad, strauji rīkojoties, arī varot pieļaut kļūdas, tāpēc ministrs vēloties sagaidīt no tūrisma nozares pārstāvjiem precīzus aprēķinus par nodokļu izmaiņu ietekmi un zaudējumiem un tikai pēc tam lemt par likmju pazemināšanu.
Šādu informāciju nozares pārstāvji ministram solījuši iesniegt maija sākumā.
Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "100. pants" satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK) sacīja, ka viņš tuvākajā laikā neredz iespēju samazināt PVN likmi grāmatām. Viņš pieļāva iespēju, ka vajadzētu veidot valsts atbalsta programmu grāmatu izdošanai latviešu valodā. "Ir jāskatās, kāda ir nodokļu ietekme uz kopējo valsts budžetu un jautājums ir, vai PVN likme ir tas precīzākais instruments," sacīja Gerhards.
Vaicāts par citu PVN likmju samazināšanu, piemēram, medikamentiem un siltumenerģijai, ministrs atzina, ka atsevišķi likmju samazināšana būtu ceļš, kā sniegt atbalstu noteiktām iedzīvotāju grupām - tā tas varētu būt attiecībā uz medikamentiem.
Savukārt saistībā ar PVN likmes samazināšanu siltumam, Gerhards minēja, ka būtu nepieciešamas speciālas atbalsta programmas maznodrošināto iedzīvotāju grupām, kurās ar atbalstu piedalītos gan valsts, gan pašvaldības.
Finanšu ministrija darbā pie budžeta grozījumiem gatavo priekšlikumu par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes piemērošanu malkas un koksnes kurināmā piegādēm iedzīvotājiem, aģentūrai LETA iepriekš apstiprināja ministrijā. No šā gada sākuma malkai tiek piemērota 21% PVN likme, kuru tagad plānots samazināt uz 10%.
Samazināto PVN likmi malkai plānots ieviest, jo tā ir sociāli jūtīga prece un, tuvojoties apkures sezonai, var būt būtisks atspaids iedzīvotājiem.
Pagaidām vēl nav zināms, vai samazinātās PVN likmes varētu tikt piemērotas arī citām jomām. Kā uzsver Finanšu ministrijā, jebkuras izmaiņas nodokļu politikā ir skatāmas valsts budžeta iespēju kontekstā.
Parakstot vienošanos ar starptautiskajiem partneriem, Latvijas valdība noteikusi vēlamo virzību no darbaspēka aplikšanas ar nodokļiem uz patēriņa aplikšanu - paaugstinot PVN likmes. Ja vēlas šo principu mainīt, jāpanāk atbilstoša vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem.
Ar 1.janvāri Latvijā stājās spēkā grozījumi likumā par pievienotās vērtības nodokli, kas paredz nodokļa pamatlikmi palielināt no 18% līdz 21%, savukārt samazināto PVN likmi - no 5% līdz 10%.
Sašaurināts tika arī uzņēmējdarbības nozaru loks, kurām tiek piemērota pazeminātā PVN likme.
10% likme ir medikamentu piegādēm, kā arī medicīnisko ierīču un medicīnas preču piegādēm un zīdaiņiem paredzēto specializēto produktu piegādēm. Tāpat pazeminātā likme ir sabiedriskā transporta pakalpojumiem iekšzemē, siltumenerģijas piegādēm iedzīvotājiem, elektroenerģijas piegādēm iedzīvotājiem, kā arī dabasgāzes piegādēm iedzīvotājiem, izņemot dabasgāzi autotransportam.
Pazeminātā 10% PVN likme ir arī preses izdevumiem, tiesa, šī ir tikai pārejas norma, kas attieksies uz šo gadu, pēc kura arī preses izdevumiem būs jārēķinās ar 21% PVN likmi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
