“Ārpolitikā numur viens ir sarunas ar Eiropas Savienību. Es neuzskatu, ka ir svarīgi, cik tur nodaļās tās sarunas tiks atklātas. Galvenais ir tas, ka tās tiek veiksmīgi sāktas un iet uz priekšu,” BNS sacīja Muižnieks.
Cilvēktiesību un etnisko studiju centra vadītājs pauda, ka “viss pārējais tam pakārtots”. “Iekšpolitiski manā sfērā integrācijas jomā jādibina integrācijas fonds, kurā būtu arī valsts līdzekļi, lai atbalstītu attiecīgos projektus,” viņš teica.
Viņaprāt, nākamgad nepieciešams veidot “integrācijas programmu un ar to iekļūt 2001.budžetā”. “Tālāk arī nepieciešams samazināt ieslodzīto skaitu, izstrādāt viņu rehabilitācijas pasākumus, izstrādāt alternatīvas cietumsodam,” sacīja Muižnieks.
Savukārt Ārpolitikas institūta vadītājs Atis Lejiņš BNS pauda, ka Latvijas nākamā gada prioritāte gan iešpolitikā, gan ārpolitikā ir kontrabandas apakarošana.
“Tas viss ir galīgi vienkārši — jāsit bandīti! Ir jāsāk ķert nevis maziņie, bet gan lielie. Mums jau ir latviskā mafija. Politiskās intereses ir cieši saistītas ar organizēto noziedzību,” sacīja Lejiņš.
Ārpolitikas institūta vadītājs uzsvēra, ka līdz šim valsts nav “galīgi tikusi galā” ar kontrabandu. “Mēs kā nevaram, tā nevaram apkarot kontrabandu.. Ja mēs to spēsim, tas uzlabos arī ekonomiku.. tad atradīsies nauda arī skolotājiem,” viņš pauda.
Viņaprāt, cīņa ar kontrabandu ir cieši saistīta arī ar virzību uz Eiropas Savienību. “Ārpolitikā nekas jau nemainās — tā ir Eiropas Savienība. Un cīņa ar kontrabandu vistiešākā veidā ar to ir saistīta,” klāstīja Lejiņš.
Arī Latvijas Universitātes politikas zinātnes pasniedzējs Valdis Bergs tālāku virzību uz iestāšanos Eiropas Savienībā uzskata par galveno valsts prioritāti ārpolitikā.
“Protams, ārpolitikas prioritāte ir virzība uz Eiropas Savienību, taču arī attiecības ar Krieviju ir ne mazāk svarīgs aspekts. Gribētu piebilst — arī Baltijas valstu savstarpējās sadarbības un saprašanās aktivizēšana,” sacīja Bergs.
Savukārt iekšpolitikā, viņaprāt, “prioritāte ir viena — tā ir pašreizējās valdības stabilitāte”.
“Ļoti daudz kas būs atkarīgs no Šķēles valdības stabilitātes,” pauda Bergs, piebilstot, ka pašreizējās valdības stabilitāte ir cieši saistīta ar valsts ekonomisko attīstību, kas savukārt ir ciešā saistībā ar virzību uz Eiropas Savienību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
