Politologs sacīja, ka šīs Dombrovska valdības darbā ir manāms līdzšinējais rāmais, "miegaini pelēcīgais", bet palēnām uz rezultātu ejošais stils. Pagaidām gan neesot pazīmju, kas liecinātu, ka varētu sākties "Vienotības" solītā pāreja no stabilizācijas perioda uz attīstības periodu. Ikstens uzskata, ka ir maz proaktīvas rīcības.
"Veco trīs oligarhu pozīcijas ir vājinātas, bet tie tikumi nav pilnībā iznīkuši," domā Ikstens, norādot, ka, raugoties uz atsevišķām ministrijām, kas ir atbildīgas par ostām, nekas neliecina, ka Zatlera Reformu partijas (ZRP) ienākšana politikā un valdībā būtu nesusi kaut kādus jaunus pavērsienus vai vēsmas.
Ikstens pauda viedokli, ka krāšņākais ieguvums šajā valdībā ir izglītības un zinātnes ministrs, un arī kultūras ministre. Šajā valdībā ir labi saskatāma šķirtne starp tiem ministriem, kuriem ir prāva politiskā vai administratīvā pieredze un kuriem tās nav. Piemēram, zemkopības ministre Laimdota Straujuma un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs savā darbībā bijuši rāmi, apdomīgi, bez lielām kļūdām un izgāšanām, ko nevar teikt par Jaunzemi – Grendi un Ķīli, kam nav attiecīgas politiskās vai administratīvās pieredzes, vērtēja politologs.
"Tas nav slikti, bet tas izskatās komiski īpaši attiecībā uz Ķīli," teica Ikstens, skaidrojot, ka izglītības un zinātnes ministrs, vēl nepārkāpis Izglītības un zinātnes ministrijas slieksni, paziņoja, ka atlaidīs pusi no ministrijā strādājošajiem, kas neizskatījās nopietni. Savukārt kultūras ministre pieļāvusi lielu kļūdu, no amata atstādinot Kultūras ministrijas valsts sekretāri. "Pret viņi ir nostājies nopietns spēlētājs – valsts sekretāre. Ja gribētu nopietnākus rezultātus, tad būtu jārīkojas citādāk," uzskata politologs.
Salīdzinoši pieredzējušāki valdībā ir satiksmes ministrs Aivis Ronis un Straujuma, kura jau pirms vairākiem gadiem ir bijusi Zemkopības ministrijas valsts sekretāre. "Viņai ir pilnīgi skaidras problēmas, kas risināmas. Grūti teikt, kā viņai veiksies," teica politologs, nosakot, ka lielākais izaicinājums zemkopības ministrei un visai valdībai kopumā būs Eiropas Savienības finanšu perspektīva nākamajiem septiņiem gadiem.
Savukārt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Sprūdžs, pēc Ikstena teiktā, izvēlējies līdzīgu taktiku kā šīs valdības "neredzamākais" ministrs Kozlovskis, kur ir "salīdzinoši maz jūtams".
Labklājības ministre Ilze Viņķele (V) savukārt ir panākusi Labklājības ministrijas valsts sekretāra nomaiņu, "notikusi purināšana" Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA). "Sākums salīdzinoši spēcīgs. Salīdzinot ar kultūras ministri, kam operas sapurināšana negāja viegli, tad labklājības ministre vismaz publiskajā telpā guvusi virsroku pār NVA," uzskata politologs. Viņš gan atzīmēja, ka ministres rosinātā pensionēšanās vecuma celšana neizraisa īpašu sajūsmu sabiedrībā, taču par labu šādam solim runā jaunākie tautas skaitīšanas dati.
Ikstens kā pozitīvu iezīmi šīs valdības līdzšinējā darbā vērtēja jautājuma sadarbības aktualizēšanu starp Ekonomikas ministriju un Labklājības ministriju saistībā ar nodarbinātības veicināšanu. Tāpat Ārlietu ministrija pamazām sāk atgūt ārlietu koordinatoru lomu, ko tā bija pazaudējusi vairāku iepriekšējo valdību laukā, teica politologs.
1.februārī apritēs simts dienas Ministru prezidenta Dombrovska vadītajai trešajai valdībai, un piektdien premjers ar ministriem informēs par paveikto.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
