Pozīcijai noraujot kvorumu, Saeima neizlemj par 'gāzes akcīzi'

Pirmdien pozīcija ar 45 deputātiem Saeimā bija mazākumā, jo bez ilgstoši slimojošā Leopolda Ozoliņa (ZZS) neieradās arī deputāti Viktors Ščerbatihs (ZZS), Kārlis Šadurskis un Vaira Paegle (abi PS), kā arī valdību atbalstošā ārpusfrakciju deputāte Aija Barča. Savukārt opozīcijas rindās nebija vien Ineses Šleseres (LPP/LC), un sēdē piedalījās 48 opozicionāri.

Opozīcija savu pārsvaru parādīja pie identiskajiem deputāta Aigara Štokenberga (SCP) un finanšu ministra Einara Repšes (JL) priekšlikumiem, kas paredzēja uz pusi samazināt par kurināmo izmantojamās dabasgāzes akcīzes nodokļa likmi - no  15,6 latiem uz 7,8 latiem par 1000 kubikmetriem.

Šis priekšlikums, ko Finanšu ministrija sauca par kompromisu, atbalstu nebija guvis jau atbildīgajā Saeimas Tautsaimniecības komisijā, kuras sēdē arī dominēja opozicionāri. Opozīcija neatkāpās no savas ieceres ar akcīzi dabasgāzi-kurināmo līdz 2014.gadam neaplikt vispār.

Pēc ilgām debatēm, kur opozīcija vainoja valdību tautas grūšanā nabadzībā, bet pozīcijas pārstāvji oponentiem pārmeta gāzes lobēšanu, gan Štokenberga, gan Repšes priekšlikums Saeimas atbalstu neguva. Par abiem nobalsoja 45 pozīcijas deputāti, taču opozīcija - politiskais bloks "Par labu Latviju", "Saskaņas centrs" un PCTVL - kopumā ar 47 balsīm "pret" un "atturoties" abos gadījumos guva pārsvaru.

Balsojot par nākamo priekšlikumu, pozīcija izmantoja jau reiz izmantotu paņēmienu un nepiedalījās balsojumā. Divreiz pārbalsojot, opozīcijai ar 47 un 45 balsīm neizdevās savākt kvorumu, un tā nebija arī pēc tam, kad sēde turpinājās pēc pārtraukuma. Līdz ar to sēde tika pārtraukta un pirmdien par šo jautājumu vairs netiek lemts.

Vēlāk Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (TP) atsūtīja paziņojumu, norādot, ka jautājumā par dabasgāzes aplikšanu ar akcīzes nodokli tuvākajā laikā politiķiem nepieciešams rast kompromisu.

"Lai izietu no šī strupceļa, nepieciešams risinājums, kas būtu pieņemams vairumam Saeimā pārstāvēto politisko spēku. Mans piedāvājums ir gāzes aplikšanu ar akcīzi atlikt par gadu – līdz 2011.gada jūlijam. Apkurei izmantojamās dabasgāzes akcīze no nākamā gada varētu būt puse no patlaban noteiktās likmes – tātad 7,8 lati par 1000 kubikmetriem, kas atbilst pašreizējajam Finanšu ministrijas piedāvājumam," uzskata Krauklis.

Krauklis uzskata, ka šis piedāvājums ļautu izvairīties no apkures sadārdzinājuma uz akcīzes rēķina "šoziem, kas daudziem Latvijas iedzīvotājiem tomēr būs ļoti grūta", bet nākamvasar jaunā Saeima un valdība varēs atkāroti vērtēt situāciju un, ja nepieciešams, mainīt akcīzes likmi.

Tautsaimniecības komisijas sēde, kurā tiks skatīt šis jautājums, varētu tikt sasaukta pēc konsultācijām starp politiskajiem spēkiem, pieļāva Krauklis.

Jau vēstīts, ka jūlija beigās pēc vairākiem pārtraukumiem un vēl vienas ārkārtas sēdes izsludināšanas Saeimas opozīcijai tomēr neizdevās panākt akcīzes nodokļa piemērošanas atlikšanu līdz 2014.gadam dabasgāzei, ko izmanto kā kurināmo.

Saeima konceptuāli atbalstīja šo ieceri pirmajā lasījumā un arī noteica likumprojektam steidzamību, taču neatbalstīja Tautsaimniecības, agrāras, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu uzreiz lemt par šo likumu arī galīgajā lasījumā.

Pret akcīzes nodokļa atcelšanu līdz 2014.gadam iebilst Finanšu ministrija, norādot, ka Latvija starptautiskajiem aizdevējiem ir apņēmusies ieviest akcīzes nodokli dabasgāzei 2010.gadā. "Neizpildot programmas nosacījumus, Saeimas deputāti, populistisku mērķu vadīti, apzināti ar šo lēmumu apdraud kopējās programmas izpildi," teikts ministrijas paziņojumā.

Savukārt siltumuzņēmumi un pašvaldības norāda, ka "gāzes akcīze" ievērojami cels siltuma tarifus, vairojot iedzīvotāju parādus. Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) aptaujas rezultāti liecina, ka 74 pašvaldību kopējais parāds par siltumu uz šī gada 1.maiju pārsniedz 19 miljonus latu, bet prognozes par visu pašvaldību iedzīvotāju parādu ir 20-30 miljoni latu. Tajā skaitā parāds Rīgā sasniedz 8,9 miljonus latu jeb 12 % no apkures sezonas kopējām izmaksām, bet citās pašvaldībās - 13-40 % no apkures sezonas kopējām izmaksām.

Akcīzes nodokli dabasgāzei Saeima pieņēma pērn decembrī vienlaikus ar šā gada valsts budžetu. Tas stājās spēkā 1.jūnijā.