Precizēs Informācijas atklātības likumu un terminus 'nacionālā drošība' un 'valsts noslēpums'

Turklāt esošais likums šobrīd neregulē informācijas apriti starp iestādēm, informē Valsts kanceleja. Tāpat atbilstošajos likumos paredzēts precizēt terminu "nacionālā drošība" un "valsts noslēpums".

Sagatavotais likumprojekts paredz aizstāt spēkā esošo Informācijas atklātības likumu, pamatā saglabājot tajā nostiprinātos informācijas pieejamības un informācijas aizsardzības principus.

Likumprojektā paredzēts izdalīt informāciju dienesta vajadzībām no citiem ierobežotās pieejamības informācijas veidiem, kā arī precizēta informācijas dienesta vajadzībām definīcija. Likumprojekts reglamentēs kārtību un informācijas veidus, kuriem var piešķirt informācijas dienesta vajadzībām statusu.

Projektā precizēti ierobežotās pieejamības informācijas un informācijas dienesta vajadzībām aizsardzības nosacījumi. Tiks noteikts regulējums attiecībā uz informācijas apmaiņu starp iestādēm, kā arī kārtību kādā privātpersonas var saņemt iestādēs informāciju, t.sk., ierobežotas pieejamības informāciju un informāciju dienesta vajadzībām.

Grozījums Nacionālās drošības likumā precizē termina "nacionālā drošība" definīciju, nosakot, ka tā ir valsts un sabiedrības īstenotu vienotu, mērķtiecīgu pasākumu rezultātā sasniegts stāvoklis, kurā ir garantēta valsts neatkarība, tās konstitucionālā iekārta un teritoriāla integritāte, valsts drošība, sabiedrības brīvas un drošās attīstības perspektīva, labklājība un stabilitāte.

Sagatavotie grozījumi likumā "Par valsts noslēpumu" precizē terminu "valsts noslēpums" definējumu, kā arī nosaka, ka par konfidenciālu atzīstama tāda informācija, kura attiecas uz militāro, politisko, ekonomisko, zinātnisko, tehnisko, izlūkošanas (pretizlūkošanas) un operatīvo darbību un kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var apdraudēt nacionālo drošību un nodarīt būtisku kaitējumu valsts institūcijai.

Likumprojektā "Grozījumi likumā "Par valsts noslēpumu"" paredzēts, ka informācijai, kas var izraisīt starptautisko attiecību vai starpvalstu attiecību saasināšanos, kuras rezultātā tiek pārtraukti ekonomiskie sakari vai tiek piemērotas ekonomiskās sankcijas pret Latvijas Republiku, slepenības pakāpe tiek paaugstināta līdz pakāpei "sevišķi slepeni", savukārt, informācijai par valstiski nozīmīgu zinātnisku vai tehnoloģisku atklājumu slepenības pakāpe tiek pazemināta līdz pakāpei "slepeni". Likumprojekts paredz svītrot no likuma regulējumu, kas ir Informācijas atklātības likuma kompetencē.

Likumprojekti nodoti saskaņošanai ministrijām un īpašu uzdevumu ministru sekretariātiem, Ģenerālprokuratūrai, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Latvijas Pašvaldību savienībai, Ministru kabineta kārtības ruļļa noteiktajā kārtībā.