Lai precizētu Informācijas atklātības likumā iestrādātās vispārīgās normas, kas pieļauj plašas interpretācijas iespējas, valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien izsludināts jauns likuma projekts, kas paredz precizēt definīciju par informāciju dienesta vajadzībām, portālu "Delfi" informēja Ministru kabinets preses sekretārs Aivis Freidenfelds.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Par jauna likuma izveidošanu vienojusies darba grupa, kas secinājusi, ka esošajā Informācija atklātības likumā ietvertā definīcija par informāciju dienesta vajadzībām ir pārāk plaša, pieļauj plašas interpretācijas iespējas un nesaskan ar citu ierobežotas pieejamības informācijas veidu būtību un saturu.

Turklāt esošais likums šobrīd neregulē informācijas apriti starp iestādēm, informē Valsts kanceleja. Tāpat atbilstošajos likumos paredzēts precizēt terminu "nacionālā drošība" un "valsts noslēpums".

Sagatavotais likumprojekts paredz aizstāt spēkā esošo Informācijas atklātības likumu, pamatā saglabājot tajā nostiprinātos informācijas pieejamības un informācijas aizsardzības principus.

Likumprojektā paredzēts izdalīt informāciju dienesta vajadzībām no citiem ierobežotās pieejamības informācijas veidiem, kā arī precizēta informācijas dienesta vajadzībām definīcija. Likumprojekts reglamentēs kārtību un informācijas veidus, kuriem var piešķirt informācijas dienesta vajadzībām statusu.

Projektā precizēti ierobežotās pieejamības informācijas un informācijas dienesta vajadzībām aizsardzības nosacījumi. Tiks noteikts regulējums attiecībā uz informācijas apmaiņu starp iestādēm, kā arī kārtību kādā privātpersonas var saņemt iestādēs informāciju, t.sk., ierobežotas pieejamības informāciju un informāciju dienesta vajadzībām.

Grozījums Nacionālās drošības likumā precizē termina "nacionālā drošība" definīciju, nosakot, ka tā ir valsts un sabiedrības īstenotu vienotu, mērķtiecīgu pasākumu rezultātā sasniegts stāvoklis, kurā ir garantēta valsts neatkarība, tās konstitucionālā iekārta un teritoriāla integritāte, valsts drošība, sabiedrības brīvas un drošās attīstības perspektīva, labklājība un stabilitāte.

Sagatavotie grozījumi likumā "Par valsts noslēpumu" precizē terminu "valsts noslēpums" definējumu, kā arī nosaka, ka par konfidenciālu atzīstama tāda informācija, kura attiecas uz militāro, politisko, ekonomisko, zinātnisko, tehnisko, izlūkošanas (pretizlūkošanas) un operatīvo darbību un kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var apdraudēt nacionālo drošību un nodarīt būtisku kaitējumu valsts institūcijai.

Likumprojektā "Grozījumi likumā "Par valsts noslēpumu"" paredzēts, ka informācijai, kas var izraisīt starptautisko attiecību vai starpvalstu attiecību saasināšanos, kuras rezultātā tiek pārtraukti ekonomiskie sakari vai tiek piemērotas ekonomiskās sankcijas pret Latvijas Republiku, slepenības pakāpe tiek paaugstināta līdz pakāpei "sevišķi slepeni", savukārt, informācijai par valstiski nozīmīgu zinātnisku vai tehnoloģisku atklājumu slepenības pakāpe tiek pazemināta līdz pakāpei "slepeni". Likumprojekts paredz svītrot no likuma regulējumu, kas ir Informācijas atklātības likuma kompetencē.

Likumprojekti nodoti saskaņošanai ministrijām un īpašu uzdevumu ministru sekretariātiem, Ģenerālprokuratūrai, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Latvijas Pašvaldību savienībai, Ministru kabineta kārtības ruļļa noteiktajā kārtībā.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form