Vairākas NATO kandidātvalstis šobrīd "de facto" jau ir alianses dalībnieces un novembrī Prāgā šīs valstis Aliansē uzņems "de iure", sestdien NATO kandidātvalstu sanāksmes noslēguma preses konferencē sacīja Latvijas premjerministrs Andris Bērziņš.
‘Rīga 2002’ dalībnieki ar pasākumu apmierināti

Bērziņš pauda gandarījumu par sanāksmes norisi un atzinīgi novērtēja NATO dalībvalstu pārstāvju, īpaši ASV prezidenta Džordža Buša, Lielbritānijas premjera Tonija Blēra un Čehijas prezidenta Vaclava Havela, pausto atbalstu NATO paplašināšanai.

NATO kandidātvalstu valdību vadītāji, kas pulcējušies sanāksmē Rīgā, sestdien pieņēma samita gala deklarāciju, atkārtoti uzsverot vēlmi iestāties NATO, lai aizstāvētu demokrātiskās sabiedrības pret terorisma draudiem un veidotu vienotu un brīvu Eiropu.

NATO kandidātvalstis uzsver, ka ir apņēmušās nodrošināt, lai valstis būtu cik vien labi iespējams sagatavotas iestāties Eiropas Savienībā un NATO. "Mēs uzskatām, ka visas pietiekami sagatavotās valstis novembrī būtu jāuzaicina pievienoties NATO un decembrī - Eiropas Savienībai," teikts deklarācijā.

Sanāksmē valstis arī vienojušās, ka turpinās savstarpējo atbalstu un palīdzību pēc Prāgas un Kopenhāgenas samitiem, nostiprinot demokrātiskās institūcijas un turpinot reformas militārajā un sociālajā jomā. "Mēs uzskatām, ka Prāgā un Kopenhāgenā tiks dots impulss tālākam reformu procesam un apņēmībai nostiprināt demokrātiju mūsu valstīs," teikts dokumentā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!