"[..] Vēlos pateikties un vienlaikus arī atvainoties pensionāriem par 2009.gada jūnija smagajiem lēmumiem pensiju samazināšanā," pauda premjers uzrunā kongresam.
Skaidrojot 2009.gada lēmumu, Dombrovskis atzina, ka "tas vienlaikus bija gan izšķirošs lēmums budžeta konsolidācijas veikšanai un valsts finanšu stabilitātes atjaunošanai, gan, atbilstoši vēlākajam Satversmes tiesas spriedumam, tomēr juridiski pietiekami neizsvērts lēmums".
"Šo aspektu nedrīkstam ignorēt un arī negrasāmies to darīt. Sekojoši vēlos noraidīt jebkādas publiski izskanējušas spekulācijas par pensiju griešanām 20-50% apmērā vai pensionēšanās vecuma palielināšanu līdz 70 gadiem. Šādiem apgalvojumiem nav pamata un visticamāk - tie ir saistīti ar vēlmi priekšlaicīgi radīt sabiedrībā pretestību jebkādam piedāvājumam, kas būtu vērsts sociālā budžeta ilgtspējas nodrošināšanas virzienā," uzsvēra premjers.
"Tomēr ir skaidrs, ka bez reformām neiztikt arī sociālajā jomā. [..] Aprēķini liecina, ka sociālā budžeta izveidotais uzkrājums izsīks 2012.gadā. [..] Līdz ar to šobrīd un pārskatāmā nākotnē pensiju un pabalstu izmaksas būs tieši atkarīgas no attiecīgajā gadā strādājošo nomaksātajiem nodokļiem," stāstīja valdības vadītājs. "Tas, ka sociālajā budžetā bija izveidojies uzkrājums, ir palīdzējis mums kaut nedaudz amortizēt krīzes kritienu. Tomēr tas nenozīmē, ka šobrīd varam savilkt sarkanās līnijas un izlikties, ka problēmas nav, vai arī biedēt sabiedrību ar skaļiem paziņojumiem par neizbēgamu pensiju sistēmas krahu. Kā viena, tā otra pieeja ir bezatbildīga un populistiska, bez objektīva pamatojuma," uzsvēra Ministru prezidents.
Iezīmējot valdības plānus sociālā budžeta ilgstpējas nodoršināšanai, Dombrovskis atgādināja par Labklājības ministrijas sagatavoto koncepciju, kas, viņaprāt, skaidri pasaka, ka "radikālas izmaiņas sociālās apdrošināšanas jomā nav nepieciešamas un tās pamatprincipi nav jāmaina". "Tomēr ir nepieciešams veikt nopietnas korekcijas gan sistēmas pašreizējā stāvokļa uzlabošanai, gan finanšu ilgtspējas nodrošināšanai, kuru nepieciešamību nosaka ekonomiskā krīze un iepriekšējo gadu relatīvi dāsnie lēmumi, kā arī demogrāfiskās tendences," skaidroja premjers, norādot, ka "valdības atbalstītie risinājumi paredz sociālās apdrošināšanas sistēmas izdevumu pārstrukturēšanu".
"Kā valdības vadītājs varu ar pilnu atbildību jūsu auditorijas priekšā teikt, ka sociālās apdrošināšanas sistēmas finansiālais stāvoklis un nākotnē sagaidāmie riski valdībā tiek izvērtēti pie dažādiem demogrāfiskiem un makroekonomiskiem scenārijiem – kā optimistiskiem, kad plānots augsts algas pieaugums, zems "ēnu" ekonomikas līmenis, augsta dzimstība un imigrācija; tā arī pesimistiskiem scenārijiem: zems algas pieaugums, augsts "ēnu" ekonomikas līmenis, zema dzimstība, augsta emigrācija," uzsvēra Dombrovskis.
Viņaprāt, šobrīd, "kad jāsāk apzināt arī 2012.gada budžeta aprises", viens no būtiskākajiem uzdevumiem ir dialogā ar Pensionāru federāciju un citām sabiedrības grupām, kas tiek finansētas no sociālā budžeta, pārrunāt visas valdības piedāvātās iespējas un visus risinājumus sociālā budžeta ilgtspējas nodrošināšanai. "Te es vēlreiz gribētu uzsvērt tieša dialoga nozīmi bez starpniekiem un populistiem. Esmu pārliecināts, ka kopīgu risinājumu mēs noteikti varēsim atrast," sacīja valdības vadītājs.
Drīz pēc valdības lēmuma par dramatisku budžeta "apcirpšanu" un pensiju samazināšanu, 2009.gadā 17.jūnijā premjers medijiem izplatītajā paziņojumā atvainojās Latvijas tautai par situāciju un smagiem lēmumiem. "Kaut arī tā saucamajos "treknajos gados" neesmu strādājis valdības koalīcijā, šajā mirklī vēlos atvainoties Latvijas tautai par to situāciju un par tiem pārbaudījumiem, kas mums visiem kopā būs jāiztur. Es apzinos, ka nevaru apsolīt labklājību rīt ap pusdienlaiku, bet es zinu, ka daru visu iespējamo, lai apturētu Latvijas smago kritienu," toreiz paziņojumā paudis premjers.
Jau vēstīts, ka 2009.gada vasarā, neilgi pēc pašvaldību vēlēšanām, pretēji iepriekš dotajiem solījumiem valdība un Saeima nolēma par 70% samazināt pensijas strādājošajiem pensionāriem un par 10% - nestrādājošajiem pensionāriem. Taču tā paša gada nogalē Satversmes tiesa šo lēmumu atzina par neatbilstošu pamatlikumam un uzdeva atmaksāt pensionāriem kopš vasaras ieturēto pensijas daļu.
Portāla "Delfi" arhīvs liecina, ka, neraugoties uz sabiedrības un politiķu aicinājumiem, Dombrovskis tolaik izvairījās no skaidras atvainošanās pensionāriem par viņu tiesību aizskārumu. Viņa partijas biedre, tagad Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa gan rīkojās citādi – viņa neilgi pēc ST sprieduma Saeimas ārkārtas sēdē no tribīnes atvainojās pensionāriem par vasarā pieņemto lēmumu samazināt pensijas un pateicās, ka "pensionāri izglābuši Latvijas valsti". "Es gribētu atvainoties .. un pateikt paldies. Tas bija aizņēmums uz laiku, kas izglāba valsti no bankrota," tolaik pauda Āboltiņa.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
