Pēc referenduma par krievu valodu kā otru valsts valodu ir jādomā par izmaiņām integrācijas un naturalizācijas politikā, žurnālistiem pēc balsošanas norādīja premjers Valdis Dombrovskis ("Vienotība").
Dombrovskis Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā izvietotajā iecirknī nobalsoja pret krievu valodu kā otru valsts valodu.
Premjera ierašanās izraisīja apjukumu pašaurajā ģimnāzijas gaitenī, kur atrodas iecirknis. Dodoties uz balsošanas kabīni, Dombrovskis pat samulsināja kādu balsotāju, gados vecāku kundzi, kura pēc nobalsošanas devās ar balsošanas zīmi nevis uz urnu, bet pretējā virzienā.
Kuplajam žurnālistu skaitam premjers teica, ka šis ir balsojums par Latvijas valsts pamatiem un iniciatīva, kas bija iecerēta, lai faktiski šķeltu Latvijas sabiedrību, pēc viņa domām, neizdosies.
"Mēs redzam, ka ir izvērtusies ļoti nopietna diskusija par Latvijas valsts pamatiem, arī iedzīvotāju aktivitāte ir ļoti augsta, līdz ar to referenduma rezultāti būs ļoti pārliecinoši," pavēstīja premjers.
Uz jautājumu, ko politiķiem un sabiedrībai vajadzētu mācīties no referenduma, premjers atbildēja: "Jautājums ir par integrācijas, naturalizācijas politikas turpināšanu – par tām korekcijām, kas nepieciešamas, tostarp paplašinot iespējas apgūt latviešu valodu."
Latvijā sestdien notiek referendums par oficiālu divvalodību Latvijā. Ar grozījumiem pamatlikumā paredzēts mainīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104. pantu, iekļaujot tajos nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu un nosakot, ka arī pašvaldībās darba valodas ir latviešu un krievu valoda un ikvienam ir tiesības saņemt informāciju latviešu un krievu valodā.
Lai grozījumi stātos spēkā, par tiem jānobalso vismaz 772 583 vēlētājiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
