Viņa stāstīja, ka parasti cilvēktirdzniecības tīkla vervētāji atstāj uzticības pilna cilvēka iespaidu - viņi ir kārtīgi ģērbušies un ar uzticamu skatienu.
Dzilna stāstīja, ka vidēji dienā par akciju interesējušies 50-60 cilvēki, vidēji desmit cilvēki dienā tikai paņēmuši informatīvos materiālus. Kampaņas mājaslapu "www.cilvektirdznieciba.lv" atvēršanas dienā apmeklējuši 4000 cilvēku.
Pēc viņas teiktā, par lietām, kas jāievēro, dodoties uz ārzemēm, interesējas gan jaunieši, gan vecāki. Kampaņu apmeklējuši arī cilvēki, kas strādājuši ārzemēs, un atzinuši, ka pastāv cilvēktirdzniecība.
Viņa stāstīja, ka interesējušies arī puiši, kas informatīvos materiālus aiznesuši mājās savām draudzenēm, un modeles. Par kampaņu interesējušies skolotāji, kuriem bez maksas iedota videofilma un materiāli par cilvēktirdzniecību, kā arī pārējie informatīvie materiāli, stāstīja Dzilna.
Cilvēki varēja aplūkot lietas, kuras jāņem līdzi, dodoties uz ārzemēm, kopā ar akcijas rīkotājiem izstudēt sludinājumus un iemācīties pazīt, kuri no tiem ir riskanti, kā arī izzināt, kāds izskatās vardarbīga cilvēka tipiskais portrets.
Rīdziniece Vita akciju apmeklēja, lai uzzinātu par drošu darbu ārzemēs un par to, kādi riski pastāv, dodoties strādāt ārpus Latvijas. Šī informācija viņai esot nepieciešama, jo, iespējams, nākamajā gadā viņa varētu doties strādāt uz ārzemēm.
Velokurjere Vizma Grīnberga paņēma vairākus informatīvos materiālus - gan filmu, gan grāmatu, gan bukletus, lai tos nodotu biedrībai "Cerību centrs", kura sniedz palīdzību ģimenēm krīzes situācijā, kā arī atbalsta maznodrošinātās un jaunās māmiņas.
ANO informācija liecina, ka ik gadu pasaulē tiek pārdoti aptuveni četri miljoni cilvēku. Eiropā ik gadu par cilvēku tirdzniecības upuriem kļūst 500 000-700 000 cilvēku. Pēdējie oficiālie dati par Baltijas valstīm ir 2000.gadā veiktais Starptautiskās Migrācijas organizācijas pētījums, kurā teikts, ka gadā no Baltijas valstīm tiek pārdoti 2000 cilvēku.
Valsts policijas dati liecina, ka Latvijā ik mēnesi tiek pārdoti 100-150 cilvēki, turklāt Latvijā cilvēki tiek pārdoti ne tikai uz ārvalstīm, bet cilvēku tirdzniecība norisinās arī valsts iekšienē.
Cilvēku tirdzniecība var izpausties gan kā piespiedu darbs, gan kā piespiedu seksuālo pakalpojumu sniegšana, gan kā cilvēku izmantošana orgānu tirdzniecībā.
Par cilvēku tirdzniecības galvenajiem cēloņiem tiek uzskatīta ekonomikas globalizācija un pieaugošā sociālā nevienlīdzība, norādīja pasākuma rīkotāji.
Latvija ir gan cilvēku tirdzniecības upuru izcelsmes valsts, gan tranzītvalsts, gan mērķa jeb uzņemošā valsts. Prognozē, ka, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai, Latvija arvien biežāk varētu kļūt par cilvēku tirdzniecības upuru mērķa valsti cilvēkiem no Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
