Pēc tam, kad KNAB būs sagatavojis priekšlikumu, Vīķe-Freiberga cer, ka Tieslietu ministrija (TM) to iesniegs izskatīšanai Saeimā, bet, ja process kavēsies, prezidente ir gatava pati likumprojektu legālās prezumpcijas ieviešanai iesniegt parlamentā.
Kā ziņots, šajās dienās darbu ir sākusi arī tieslietu ministres Solvitas Āboltiņas (JL) vadītā darba grupa legālās prezumpcijas ieviešanai, kura pirmajā sēdē vienojās, ka ir nepieciešams vienoties par jomām, kurās izmeklētāji varēs izmantot legālās prezumpcijas principus.
Pirmajā darba grupas sēdē tika spriests par nepieciešamajiem grozījumiem Krimināllikumā, lai izmeklēšanas darbībās varētu izmantot legālās prezumpcijas principu. Legālā prezumpcija nozīmē, ka pierādījumu nasta par iegūto līdzekļu izcelsmes legalitāti jāpierāda aizdomās turamajai personai, nevis valsts kompetentajām institūcijām.
Darba grupa vienojās, ka legālai prezumpcijai būtu jāattiecas uz valstij nozīmīgo nodokļu jomu, kā arī ka legālā prezumpcija būtu jāattiecina uz autortiesībām.
Lai kardināli izmainītu situāciju cīņā ar nelegāli iegūtu līdzekļu atmazgāšanu, vēl maijā Latvijas likumdošanā ieviest legālās prezumpcijas principu aicināja ģenerālprokurors Jānis Maizītis.
Runājot par citu TM kompetences jautājumu - tiesu varu, prezidente atkārtoti uzsvēra, ka ir pārliecināta - Latvijā būtu jāievieš nopietnas izmaiņas tiesnešu atlasē, ieviešot tiesnešu pārkvalifikācijas sistēmu.
Vīķe-Freiberga domā, ka šādas pārkvalifikācijas sistēmas ietvaros būtu jāanalizē arī tiesnešu līdz šim pieņemtie spriedumi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
