AFI

Trešdien uzrunājot represētos un klātesošos Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienas pasākumā pie Brīvības pieminekļa valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga aicināja atcerēties deportācijas kā noziegumu pret cilvēci un godāt dzīvos šo laiku piedzīvotājus, kā arī norādīja, ka deportācijas bija tēmētas uz latviešu tautas iznīcināšanu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
"Šodien Latvijai ir valsts mēroga sēru diena, un tā ir sēru diena, kurā visa Latvija noliec galvas to nevainīgo upuru priekšā, kuri bez brīdinājuma, bez pamata, bez attaisnojuma tika brutāli izrauti no savas dzīves, no savām mājām, un necilvēcīgos apstākļos aizsūtīti tālā, ļoti smagā trimdā, no kuras ļoti daudzi tā arī neatgriezās, un citi atgriezās ar sabojātu veselību. Neskaitāmas ģimenes tika sarautas un saraustītas, neskaitāmi bērni palika bāreņi, neskaitāmas dzimtas ir tika iznīcinātas," tā savu uzrunu iesāka Vīķe-Freiberga.

Prezidente teica, ka ar šīm pirmajām deportācijām tika cirsts pirmais, taču ne pēdējais smagais robs "Latvijas tautas dzīvajā miesā".

"Tas bija noziegums pret cilvēci, tas bija genocīds pret Latvijas tautu. Starp izvestajiem mēs atrodam pārstāvētus tajā laikā dažādu tautību pārstāvjus, no tiem pāri par 85% bija latviešu, tātad skaidri redzams, ka iznīcināšana bija tieši tēmēta pret latviešu tautu," atzina valsts prezidente, "taču tur bija arī ebreji, vācieši, citu tautu locekļi".

Prezidente atzina, ka deportācijas skāra visus Latvijas iedzīvotājus, un dažus proporcionāli vairāk nekā būtu sagaidāms pēc viņu skaita tobrīd Latvijā.

"Šo noziegumu pret cilvēci mums ir jāatceras, mums ir jāgodina vēl dzīvie šo laiku pārdzīvotāji, un mums ir jāmāca saviem bērniem par to, kas notika, un kas ir visas mūsu tautas pārdzīvojumi, jo tas, ko pārdzīvoja toreiz uz Sibīriju aizvestie pieaugušie, vecie ļaudis, šodien vēl dzīvie tie, kas toreiz bija tikai bērni – tās nav tikai viņu ciešanas, tas nav tikai viņu pārdzīvojums, tās ir visas mūsu kopējās sāpes un mūsu kopējās bēdas, un tāpēc mēs visi šodien sanākam kopā, atceramies šos traģiskos notikumus, noliecam galvas upuru priekšā, bet arī apņemamies, ka mēs tagad savā brīvā Latvijā gādāsim par to, lai tas vairs nekad neatkārtotos," klātesošajiem Komunistiskā genocīda piemiņas pasākuma dalībniekiem teica Vīķe-Freiberga.

Prezidente uzsvēra, ka tas ir svarīgākais no tā, kas šajās dienās ir jāatceras un jāturpina tālāk – ne tikai atcerēties un parādīt līdzjūtību un godu tiem, kas ir tikuši vajāti un cietuši, ne tikai mācīt saviem bērniem par to, kas ir noticis, bet arī ieviest visas Eiropas kultūras mantojumā un apziņā to, kas ir latviešu tautas dzīves gājums un pārdzīvojumi, jo "mums visiem tagad apvienotā Eiropā ir jāsaprot, ka esam viena saime," uzskata prezidente.

"Mēs vēlamies, lai citi katrā Eiropas vietā saprastu, ko esam pārdzīvojuši un kāpēc, un to mēs arī darām un skaidrojam, un darām to gan diplomātiskā līmenī, gan caur mākslas darbiem," pauda prezidente.

Vīķe-Freiberga savā uzrunā norādīja, ka ir jābūt vienotiem, lai mēs sagaidītu, ka citi izprot Latviešu tautas sāpes un ciešanas. Tāpat jābūt gataviem saprast to, ko citas tautas ir cietušas un pārdzīvojušas. "Tad mēs visi kopā varēsim veidot tādu Eiropu, kurā šādām lietām nekad nebūs vairs jāatkārtojas," norādīja prezidente.

Taču vissvarīgāk pēc prezidentes domām ir gādāt, lai Latvija ir droša un tai būtu iespējas aizsargāties. "Lai nekad vairs nebūtu tāda pazemojuma, ka mūsu pašu armijas ļaudīm ir jānoskatās, kā sveša armija ienāk un pārņem mūsu zemi. Mēs to nekad vairs negribam pieļaut. Mēs arī negribam pieļaut, ka mūsu vīri un zēni iet un karo zem svešām uniformām un krīt svešās kaujās".

Vīķe-Freiberga norādīja, ja būs jādodas kaujās tad "savās uniformās un zem sava Latvijas karoga".

Savas uzrunas nobeigumā prezidente aicināja atcerēties, ka deportācijas notikušas, lai iznīcinātu Latviju kā neatkarīgu valsti, visas ziņas un miņas par viņas eksistenci.

"Kādu mēs viņu tagad veidojam un pasaulei rādām, tas ir mūsu rokās. Ja mēs vēlamies, lai pasaule mūs ciena un respektē, tad sāksim ar pašu pirmo – sāksim ar cieņu un respektu paši pret sevi, paši pret savu valsti un paši pret savas valsts simboliem," aicināja prezidente.

"Šajā dienā es vēlētos atgādināt, ka tas, kādēļ tik daudzi cieta, mira, bija Latvijas dēļ. Tagad katrs, kas zaimo neatkarīgo Latvijas valsti, katrs, kas zaimo neatkarīgās Latvijas valsts simbolus, zaimo visu tautu, zaimo mūsu vēsturi un zaimo visus tos, kas par viņu ir cietuši," uzsvēra Vīķe-Freiberga.

Prezidente norādīja, ka pašcieņa, iecietība, sapratne un saticība ir vienīgais, ar ko var uzcelt tādu valsti, kas stāvēs uz drošiem pamatiem un kam nedraudēs ienaidnieki ne no ārpuses, ne no iekšienes.

"Es novēlu visiem šajā sēru dienā pārdomāt to, kādi mēs esam un kādi mēs vēlamies kļūt," ar šādiem vārdiem savu uzrunu nobeidza valsts prezidente Vīķe-Freiberga.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form