Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga izsludinās pretrunīgi vērtētos grozījumus likumā par interešu konflikta novēršanu, kas ļaus ministriem, Saeimas un pašvaldību deputātiem pašiem lemt par savu algu, pašiem sevi apstiprināt amatā, kā arī pieņemt neierobežotas vērtības dāvanas.
Valsts prezidenta kancelejā portālu "Delfi" informēja - Valsts prezidente savu lēmumu pamato ar to, ka jaunā likuma redakcija ļauj turpmāk valsts amatpersonām saņemt balvas un ienākumus par saviem sasniegumiem sportā, zinātnē, pedagoģiskajā un radošajā darbā un citās jomās ārpus valsts amatpersonas pienākumu pildīšanas, kas līdz šim bija atļauts vienīgi no radiniekiem vai vienas minimālās mēnešalgas apmērā.

"Manuprāt, tas ir taisnīgi un nerunā pretim sabiedrības interesēm. Gribu uzsvērt, ka vienlaicīgi likums divu gadu laikā pēc dāvanas saņemšanas saglabā valsts amatpersonām aizliegumu sagatavot vai izdot administratīvos aktus vai veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, kā arī slēgt līgumus vai veikt citas ar amata pienākumu pildīšanu saistītas darbības attiecībā uz dāvanas vai balvas devēju. Tāpat likums neizslēdz iespēju saukt valsts amatpersonas pie kriminālatbildības gadījumos, ja šīs personas būs izdarījušas noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā," pauda Valsts prezidente.

Prezidente arī uzsver, ka ar iniciatīvu veikt vispārēju atteikšanos no ierobežojuma pieņemt dāvanas ārpus valsts amatpersonas pienākumu pildīšanas, saglabājot ierobežojumus pieņemt lēmumus attiecībā uz dāvanas devēju, likumprojekta izskatīšanas gaitā nāca no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un tā tika pamatota ar to, ka līdz šim spēkā esošais ierobežojums nav samērojams ar to iespējamo labumu, ko valsts un sabiedrība varētu iegūt no šīs personas tiesību un tiesisko interešu ierobežojuma.

Turklāt dāvanu pieņemšanas efektīva kontrole ir iespējama tikai pie nosacījuma, ja valsts amatpersonām tiek noteikts skaidrs un nepārprotams pienākums šīs dāvanas deklarēt, kā arī tiek veikta pilnvērtīga kontrole, vai šīs dāvanas tiek deklarētas, un gadījumos, kad deklarēšanas pienākums netiek pildīts, tiek attiecīgi piemērota administratīvā un kriminālā atbildība. Taču tas nav šī likuma jautājums, norāda Vīķe –Freiberga.

Valsts prezidente arī atzīmē, ka "dāvanu pieņemšanas ierobežojumu kontrole lielā mērā ir un būs atkarīga no tā, cik efektīvi tiks realizēts fizisko personu, tajā skaitā valsts amatpersonu, ienākumu un mantiskā stāvokļa izmaiņu kontrole, kā arī ienākumu avotu likumības kontrole." Tāpēc Vīķe-Freiberga aicina Saeimu iespējami ātrākā laikā izskatīt un pieņemt likumu projektu paketi, kas saistīta ar valdībā akceptēto koncepciju par fizisko personu ienākumu gūšanas kontroles pilnveidošanu.

"Vēlos uzsvērt, ka galvenie akcenti interešu konflikta novēršanai valsts amatpersonu darbībā būtu jāpārliek no dzīvē grūti īstenojamu ierobežojumu noteikšanas uz valsts amatpersonu ienākumu kontroles uzlabošanu un, protams, tam nepieciešamo KNAB kapacitātes stiprināšanu. Likumdevējam un izpildvarai ir jāpanāk, lai tiesību normas darbotos reālajā dzīvē, nevis izskatītos šķietami efektīvas tikai "uz papīra". Taču kopumā vislielākās pūles būtu jāvelta ēnu ekonomikas apkarošanai un cīņai ar nelegālu naudas līdzekļu apriti, ko esmu uzsvērusi jau vairākkārtīgi, " pauž Vīķe-Freiberga.

Jau vēstīts, ka jūnija sākumā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā par interešu konflikta novēršanu, paredzot ļaut ministriem, Saeimas un pašvaldību deputātiem pašiem lemt par savu atalgojumu, pašiem sevi apstiprināt amatā, kā arī pieņemt neierobežotas vērtības dāvanas. Līdz šim amatpersonas varēja pieņemt dāvanas, kas nepārsniedz vienu minimālo mēnešalgu.

Likuma grozījumi arī paredz, ka Saeimas, pašvaldību deputāti un ministri turpmāk varēs savienot savus tiešos pienākumus ar sportista karjeru vai radošo darbu, kā arī saņemt šajās jomās iegūtās naudas balvas un prēmijas. Līdz šim viņi varēja šos amatus savienot tikai ar pedagoga un zinātnieka darbu.

Likumā paliek norma, kas noteic, ka attiecībā uz dāvinātāju valsts amatpersona divu gadu laika posmā pirms dāvanas saņemšanas nedrīkst būt izdevusi administratīvu aktu vai veikusi uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas. Tādas darbības attiecībā pret dāvinātāju amatpersona nedrīkstēs veikt arī divus gadus pēc dāvanas saņemšanas. Saņemtās dāvanas amatpersonai būs jānorāda savā ikgadējā deklarācijā.

Dāvana likuma izpratnē ir jebkurš mantisks vai citāds labums, tajā skaitā pakalpojumi, tiesību piešķiršana, nodošana, atbrīvošana no pienākuma, atteikšanās no kādām tiesībām, kā arī citas darbības, kurās rodas kāds labums, kura tiešs vai netiešs guvējs ir valsts amatpersona.

Likumā noteikts, ka par dāvanu šā likuma izpratnē nav uzskatāmi ziedi, suvenīri, grāmatas vai reprezentācijas priekšmeti, ja no vienas personas gada laikā saņemto suvenīru, grāmatu vai reprezentācijas priekšmetu kopējā vērtība naudas izteiksmē nepārsniedz vienu minimālo mēnešalgu.

Par dāvanu šā likuma izpratnē netiks uzskatīti arī apbalvojumi, balvas vai godalgas, kuru pasniegšana paredzēta ārējos normatīvajos aktos. Par dāvanām netiks uzskatīti arī jebkuri labumi un garantijas, ko valsts amatpersonai, pildot amata pienākumus, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nodrošina valsts vai pašvaldības institūcija, kurā attiecīgā persona pilda amata pienākumus, kā arī pakalpojumi un dažādas atlaides, ko piedāvā komercsabiedrības, individuālie komersanti, kā arī zemnieku un zvejnieku sabiedrības un kas ir publiski pieejamas.

Likuma grozījumi tapa pēc tam, ka deputāts un svarcēlājs Viktors Ščerbatihs nevarēja saņemt naudas prēmijas par sasniegumiem sportā. Dažādi eksperti pauduši bažas, ka likuma grozījumi rada labu augsni korupcijai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!