Vīķe-Freiberga pēc svinīgā solījuma nolasīšanas to parakstīja, vēsturiskais dokuments tiks nodots Valsts arhīvā.
Kā ziņots, Vīķi-Freibergu Valsts prezidentes amatā uz vēl vienu četru gadu termiņu Saeima ievēlēja šā gada 20.jūnijā. Par Vīķes-Freibergas atkārtotu ievēlēšanu prezidentes amatā balsoja 88 deputāti. Šāds atbalsts ir otrs lielākais Latvijas vēsturē: tikai Jānis Čakste 1922.gadā Valsts prezidenta amatā tika ievēlēts pārliecinošāk - par viņu tad nobalsoja 92 parlamentārieši.
Vīķe-Freiberga pirmo reizi par Latvijas prezidenti tika ievēlēta 1999.gada 17.jūnijā. Kā teikts Satversmē, "viena un tā pati persona nevar būt par Valsts prezidentu ilgāk kā astoņus gadus no vietas".
Kā liecina Valsts prezidenta kancelejas sagatavotais Vīķes-Freibergas pirmā prezidentūras termiņa apkopojums, Valsts prezidentes veiksmīgā darbība ir sekmējusi Latvijas ārpolitisko mērķu sasniegšanu, kā arī veicinājusi attīstības tendences iekšpolitikā.
Sadarbībā ar 7. un 8.Saeimu un valdībām prezidente ir pildījusi svarīgu lomu likumdošanas laukā, sekmējot tiesiskumu, politiskās nācijas konsolidāciju, kā arī iesaistoties aizsardzības un drošības politikas veidošanā.
Pēc Prezidenta preses dienests informācijas, Vīķe-Freibega arī uzsāka diskusiju sabiedrībā un veicināja starptautisko sadarbību cīņai ar korupciju. Prezidente aktīvi iesaistījās likumdošanas saskaņošanā ar Eiropas standartiem. Prezidente veicināja grozījumus Valodas un Vēlēšanu likumos, kā arī Pilsonības likuma noteikumos. 2002.gadā tika panākta EDSO misijas slēgšana Latvijā.
Sava pirmā pilnvaru termiņa laikā Vīķe-Freiberga arī sekmējusi Latvijas virzību uz Eiropas Savienību un NATO, tikusies ar daudziem pasaules līderiem.
Kā liecina nacionālās ziņu aģentūras LETA apkopotā prezidentes biogrāfija, Vīķe-Freiberga dzimusi 1937.gada 1.decembrī Rīgā, Otrā pasaules kara beigās devusies bēgļu gaitās uz Vāciju, pēc tam pārcēlusies uz Kanādu.
Precējusies - vīrs Imants Freibergs ir bijis informātikas profesors Kvebekas universitātē, tagad aktīvi darbojas vairākās organizācijās Latvijā informācijas tehnoloģiju nozarē.
Prezidentei ir divi bērni - dēls Kārlis Freibergs, kurš strādā Valsts prezidenta kancelejā, un meita Indra Freiberga, kura strādā Latvijas Attīstības aģentūrā.
Vīķe-Freiberga pārzina latviešu, spāņu, franču, angļu un vācu valodu, mācās arī krievu valodu. Prezidente ir astoņu grāmatu autore vai līdzautore, turklāt viņas grāmatas tulkotas zviedru, poļu, krievu un lietuviešu valodā. Ap 160 rakstu un 250 runu un referātu autore.
Toronto universitātē 1958.gadā ieguvusi bakalaura un 1960.gadā maģistra grādu psiholoģijā. 1965.gadā ieguvusi doktora grādu eksperimentālajā psiholoģijā Makgila un Monreālas universitātē. Kopš 1998.gada 1.jūnija Vīķe-Freiberga ir emeritēta profesore.
No 1998.gada 19.oktobra līdz ievēlēšanai prezidenta amatā ieņēmusi Latvijas Institūta direktores amatu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
