Jau ziņots, ka Baltijas valstis uzaicinājumu iestāties aliansē cer sagaidīt NATO galotņu sanāksmē Prāgā 2002.gadā, bet tam nepieciešams visu alianses dalībnieču vienprātīgs atbalsts. Tomēr eksperti atzīst, ka svarīgākā loma lēmuma pieņemšanā būs ASV nostājai.
Vīķe-Freiberga diskusijā apliecinājusi visu deviņu NATO kandidātvalstu jeb "Viļņas deviņnieka" solidaritāti un sadarbību eiroatlantiskās integrācijas veicināšanā.
Prezidente paudusi, ka viņas pirmā ārvalstu vizīte pēc stāšanās amatā bijusi uz Sarajevu, lai apmeklētu Dānijas bataljona sastāvā dienošos Igaunijas un Latvijas karavīrus, tādējādi apliecinot Latvijas gatavību un vēlmi ieguldīt savus spēkus NATO miera operācijās.
Vīķe-Freiberga arī pieminējusi īpašo partnerību, kāda saista ASV ar Baltijas valstīm un kuras pamatā ir ASV - Baltijas harta. Jaunā ASV administrācija vēlreiz ir apliecinājusi šīs hartas pēctecību, teikusi Freiberga.
Tāpat viņa izteikusi Baltijas gatavību piedalīties brīvas un vienotas Eiropas lēmumu pieņemšanas procesā. "Šodien Latvija, tāpat kā Eiropa un NATO, ir izšķirošā vēstures punktā. Mēs gribam piedalīties to lēmumu pieņemšanā, kuri veidos labāku Eiropu, vienotu un brīvu," sacīja Vīķe-Freiberga.
Prezidente klātesošajiem atgādināja, ka Latvija 2000.gadā bija visstraujāk augošā pārejas ekonomika Eiropā, kura pienācīgus resursus atvēl arī aizsardzības sistēmas modernizācijai.
Prezidente ASV uzturas nedēļu ilgas vizītes ietvaros, kuras laikā Vīķe – Freiberga popularizē Latvijas ārpolitiskos mērķus. Prezidentes sarunu biedru sarakstā iekļautas ietekmīgākās ASV administrācijas personas un arīdzan senatori, bet pirmdien plašākai sabiedrībai negaidīti notika sarunas arī ar jauno ASV prezidentu Džordžu Bušu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
