Valsts prezidente pirmdien parakstīja 9. decembrī pieņemto valsts valodas likumu, kuru bija nodevusi otrreizējai caurlūkošanai un kurš bija izraisījis politisko spēku diskusijas par latviešu valodas nostiprināšanu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Par to BNS informēja prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga.

Likumu izsludinās otrdien, 21. decembrī, bet tas stāsies spēkā nākamā gada 1. septembrī. Līdz ar jaunā valsts valodas likuma spēkā stāšanos spēku zaudēs pašreizējais valodu likums, kas pieņemts 1989. gadā.

Likums nosaka valsts valodas lietošanu un aizsardzību valsts sektorā, kā arī privātajā sfērā, ja tas skar sabiedrības likumīgās intereses — sabiedrisko drošību, veselību, tikumību, veselības aizsardzību, patērētāju tiesību un darba tiesību aizsardzību, drošību darba vietā, kā arī sabiedriski administratīvo uzraudzību.

Tas neattiecas uz valodu lietošanu Latvijas iedzīvotāju neoficiālajā saziņā, nacionālo un etnisko grupu iekšējā saziņā, kā arī reliģisko organizāciju dievkalpojumos, ceremonijās, rituālos un cita veida reliģiskajā darbībā.

Valsts valodas likums noteic, ka visiem valsts sektorā strādājošajiem latviešu valoda jāprot tādā apjomā, kas nepieciešams viņu profesionālo un amata pienākumu veikšanai. Tomēr arī privātā sfērā strādājošajiem valsts valoda jālieto tad, ja to darbība skar sabiedrības likumīgās intereses, bet ja šīs personas veic noteiktas publiskas funkcijas latviešu valoda jāzina tādā apjomā, kāds nepieciešams šo funkciju veikšanai.

Saskaņā ar likumu valsts valodā jānotiek vai tulkojums latviešu valodā jānodrošina tajos publiskajos pasākumos, ko rīko valsts un pašvaldību iestādes un uzņēmumi, kā arī uzņēmumi, kuros lielākā kapitāla daļa pieder valstij.

Tomēr valdība varēs noteikt gadījumus, kad, ņemot vērā sabiedrības likumīgās intereses, arī privātiem publiskiem pasākumiem jābūt tulkotiem valsts valodā.

Likums paredz, ka publiskā informācija būs sniedzama latviešu valodā, tomēr Ministru kabinets varēs noteikt gadījumus, kad līdztekus valsts valodai varēs lietot arī svešvalodu. Šādi paši nosacījumi likumā attiecināti arī uz valodas lietošanu veidlapās un zīmogos.

Valsts un pašvaldību iestādēs un uzņēmumos, kā arī uzņēmumos, kuros valstij pieder lielākā kapitāla daļa, lietvedībā un dokumentos lietojama valsts valoda. Privāto ietāžu un uzņēmumu darbiniekiem, kā arī pašnodarbinātajām personām valsts valoda lietvedībā un dokumentos jālieto tad, ja to darbība skar sabiedrības likumīgās intereses.

Saeima arī nolēma, ka pirmsskolas vecuma bērniem paredzētās filmas tomēr nebūs obligāti ieskaņojamas vai dublējamas valsts valodā.

Jauno valodas likumu pozitīvi novērtējusi gan Eiropas Savienība, gan EDSO un citas valstis, taču negatīvu attieksmi tradicionāli pauda Krievija.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form