Vācijas konservatīvie spēki, piedāvājot Turcijai Eiropas Savienības (ES) asociētās, nevis dalībvalsts valsts statusu, veido priekšvēlēšanu platformu, taču, ja Vācijas nostājai pievienotos arī Francija, tas nozīmētu “radikālu atkāpi” no līdzšinējās ES politikas pret Turciju, uzskata Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
Vācijas opozīcijas līdere Angela Merkele, kurai ir labas izredzes kļūt par kancleri nākamajā mēnesī paredzētajās vēlēšanās, nosūtījusi ārvalstu konservatīvajiem līderiem vēstuli, aicinot viņus kopīgi neļaut Turcijai kļūt par pilnvērtīgu ES dalībvalsti.

“Vācijas konservatīvie spēki ir izteikuši šaubas par vajadzību uzsākt iestāšanās sarunas ar Turciju - ar šādu politisko platformu viņi acīmredzot ies vēlēšanās,” sacīja Vīķe-Freiberga.

Prezidente atzina, ka arī Francijā varētu parādīties šāda tendence. “Tā būtu radikāla atkāpe no līdzšinējās politikas pret Turciju,” sacīja Vīķe-Freiberga.

Kā uzsvēra Vīķe-Freiberga, līdz šim Latvija atbalstījusi sarunu uzsākšanu ar Turciju, taču nav noteikti konkrēti termiņi, kad un ar kādiem rezultātiem varētu beigties sarunas. ES ir “atvērto durvju” politika attiecībā pret jaunām iespējamām dalībvalstīm vai valstīm - sadarbības partnerēm, atgādināja prezidente.

Šādu pozīciju ieņem vairākums ES valstu.

Viņa arī piebilda, ka Turcija jau ilgi gatavojusies sarunu uzsākšanai un būtu “taisnīgi”, ja tai ļautu turpināt eirointegrācijas procesu.

Atteikt Turcijai iespēju uzsākt iestāšanās sarunas ar ES nozīmētu “iesaldēt” Turcijas un ES attiecības, šādu viedokli iepriekš pauda ārlietu ministrs Artis Pabriks (TP).

“Tas nozīmētu, ka esam maldinājuši Turciju, dodot tai solījumus par sarunu uzsākšanu,” atzīmēja ministrs.

Iestāšanās sarunas ar Turciju paredzēts sākt 3.oktobrī.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!