Viņa teica, ka Latvija ir gatava saņemt pierādījumus no citām valstīm, lai izvirzītu apsūdzības personām, kas tiek turētas aizdomās par kara noziegumiem vai noziegumiem pret cilvēci.
Lai gan Latvija kā valsts nav tieši atbildīga par noziegumiem, kas izdarīti tās teritorijā Otrā pasaules kara laikā, kad to bija okupējusi Vācija, latvieši tiešām nosoda šos noziegumus, uzsvēra Vīķe - Freiberga.
"Mēs kā latvieši varam nosodīt un tiešām nosodām holokausta masu slepkavības kā sevišķi šaušalīgus noziegumus pret cilvēci," pauda prezidente. "Mēs tiešām nosodām un bez ierunām norobežojamies no personām, kas izdarījušas šādus noziegumus."
Prezidente uzsvēra, ka Latvijas politika pret ebrejiem bijusi viena no liberālākajām Austrumeiropā. 19.gadsimta beigās un 20.gadsimta sākumā Latvija bija viena no nedaudzajām Krievijas impērijas daļām, kur nenotika grautiņi pret ebrejiem, un pirmās Latvijas Republikas laikā ebreji baudīja ievērojamu kultūras autonomiju, ieskaitot valsts subsidētu izglītību ivritā un jidišā.
Latvija lepojas ar to, ka devusi patvērumu ebrejiem, kas trīsdesmito gadu beigās bēga no nacistiskajām vajāšanām, sacīja prezidente.
"Latvija lepojas ar to, ka bija viena no nedaudzajām valstīm, kas tā rīkojās, kamēr tik daudzas [valstis] slēdza savas robežas izmisušu ebreju bēgļu straumei," uzsvēra Vīķe - Freiberga.
Viņa atzina, ka holokausts ir atstājis "dziļas rētas" Latvijā, iznīcinot 90 procentus no valsts pirmskara ebreju iedzīvotājiem. "Tas ir nelabojams zaudējums. Tās ir nezūdošas bēdas," teica Vīķe - Freiberga.
Prezidente uzsvēra, ka par holokaustu jau tiek mācīts Latvijas skolās, bet skolotāji grib, lai tas tiktu mācīts pamatīgāk. Tāpēc tiks rīkota skolotāju konference par holokaustu, un ar Zviedrijas valdības finansiālu atbalstu grāmata par to tiek tulkota latviski.
Vīķe - Freiberga aicināja visus atcerēties holokaustu. "Dzīvo svēts pienākums ir atcerēties mirušos, godināt viņu ciešanas un vēlreiz apliecināt viņu kā cilvēku cieņu. Mēs apņemamies pildīt šo uzdevumu," sacīja Latvijas prezidente.
Viņa uzsvēra, ka holokausta barbariskais naidīgums nāk no cilvēka smadzeņu zemiskākajiem dziļumiem. "Mums vienmēr jābūt modriem, lai saglabātu civilizēta cilvēka kontroli pār snaudošo zemiskumu," pauda Vīķe - Freiberga.
Stokholmā no trešdienas līdz piektdienai notiek konference par holokausta problēmām, kurā piedalās 46 valstu delegācijas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
