AFI
Foto: Vaira Vīķe - Freiberga

Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas un premjera Andra Bērziņa tikšanās laikā ceturtdien apspriests Latvijas Televīzijas (LTV) darbs, kā arī reklāmu nepieciešamība LTV un iespēja televīzijas darbību nodrošināt tikai ar valsts dotācijām, žurnālistiem pēc tikšanās sacīja prezidente.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Latvijas Televīzijas finansu direktors Edgars Brēmers sacīja, ka atteikšanās no reklāmām būtu apsveicams solis, taču papildu būtu nepieciešami 2,5 līdz 3 miljoni latu. Viņš pastāstīja, ka pašreiz LTV finansējums gadā ir aptuveni 6 līdz 7 miljoni latu gadā, no kuriem nedaudz vairāk par 2,5 miljoniem ir LTV ieņēmumi no reklāmas, bet 4 miljoni ir valsts dotācijas. Normālai LTV darbības nodrošināšanai LTV gadā būtu nepieciešami 9 miljoni.

Ministru prezidents Bērziņš, atzina, ka LTV ir vairākas neatrisinātas problēmas, kas galvenokārt saistītas ar nepietiekamo finansējumu, tomēr nebūtu pareizi visās problēmās vainot LTV ģenerāldirektoru Rolandu Tjarvi. Viņš gan norādīja, ka labo personisko attiecību dēļ ar Tjarvi viņš LTV ģenerāldirektoru nav centies "tieši vai netieši ietekmēt".

Premjers teica, ka "pašreizējās neskaidrības" LTV darbā radušās galvenokārt no tā, ka ir "pārāk maza budžeta dotācija televīzijai vai ir bijušas pārāk optimistiskas prognozes, cik var nopelnīt ar reklāmu". Viņš informēja, ka Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTVP) ceturtdien varētu lemt par Tjarves atbrīvošanu no LTV ģenerāldirektora amata.

Savukārt intervijā Latvijas Radio premjers sacīja, ka politiķiem "noteikti varētu būt vēlme" ietekmēt situāciju LTV un citos medijos, tomēr "to vairs izdarīt nevienam nebūs pa spēkam".

"Mums nav iespējama nekāda atgriešanās pie autoritāras varas un kaut kādas informācijas plūsmu ierobežošana, kaut vai tādēļ, ka mums ir daudzi mediji un daudzi neatkarīgi mediji, kuri visi katrs var paust savu viedokli," teica Bērziņš.

Runājot par NRTVP, premjers pauda, ka padome ir tikai daļēji izveidota, lai "skatītos sabiedriskos medijus", jo "viņiem ir arī regulatora funkcija". Viņš atzina, ka, iespējams, "šo regulatora daļu vajadzētu atdot regulatoram" un runāt par citu padomi, ar citām funkcijām, kura "lūkotos tikai tais jautājumos, kas ir saistīti ar valsts medijiem".

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form